Mežs ir atjaunojams dabas resurss, taču nesaudzīga vērtīgāko sugu koku izciršana, īpaši tropiskajos lietusmežos, noplicina mežus, izjauc dabiskās biocenozes (dažādu populāciju kopums, kurš apdzīvo samērā viendabīgu vides apgabalu (biotopu) un atrodas nepārtrauktā mijiedarbībā; piedalās vielu apritē un enerģijas plūsmā), izmaina mikroklimata un noteces apstākļus. Mežs ir ekosistēma, kurā galvenais organiskās masas ražotājs ir koki. Mežs ir sarežģīta sistēma – tajā ietilpst gan dažāda vecuma koki, gan pameža un zemsegas augi un meža dzīvnieki, gan augsne ar tās bagātīgo faunu (vēsturiski izveidojies dzīvnieku sugu kopums kādā noteiktā teritorijā, arī ģeoloģiskajā laikmetā; dzīvnieku valsts), baktērijām, aļģēm, un citām sīkbūtnēm. Starp visiem šiem organismiem notiek sarežģīta mijiedarbība, un tie ir savstarpēji saistīti ļoti komplicētās barības ķēdēs. Pasaules zinātnieki vienprātīgi atzīst, ka ekoloģiskā līdzsvara uzturēšanai pasaulē vismaz 20 – 25% sauszemes teritorijas jāklāj mežiem.
Nozīme.
Mežiem ir milzīga nozīme dzīvības uzturēšanā uz zemes, jo tie ir gan skābekļa ražotājs, gan gaisa filtrs, gan mitruma regulētājs. Ne mazāk svarīga ir mežu nozīme cilvēku veselības nostiprināšanā un atpūtā. Meži var glābt pasauli no globālās sasilšanas vai vismaz palēnināt šo procesu. Koki ir dabiski oglekļa dioksīda patērētāji (viena no gāzēm, kas rada tā saucamo siltumnīcas efektu). Tropisko mežu augi un augsne uzkrāj aptuveni 500 miljardus tonnu oglekļa, katram hektāram uzkrājot aptuveni 150 tonnas oglekļa. Pētījumi liecina, ka aptuveni puse nokrišņu tropu apvidū rodas no mitruma iztvaikošanas kokos un augos. Mazinoties iztvaikošanai un mākoņu veidošanās procesam, saule vairāk sasilda zemes virsmu, veicinot temperatūras celšanos.…
