Ekosistēmas uz slapjām un periodiski pārmitrām augsnēm katru gadu zaudē zināmu primārās produkcijas daļu, kas veido kūdru un tālākā vielu apritē vairs nepiedalās. Attiecīgi sašaurinās barības bāze dažādu pakāpju organisko vielu patērētājiem un noārdītājiem, veģetācijā ieviešas purviem raksturīgi augi, kurus savukārt patērē specifiskas dzīvnieku sugas.
Mežu nosusināšana ir ietekmīgākais paņēmiens daļēji vadāmu mežu ekosistēmu izveidošanai un koksnes produkcijas palielināšanai. Nedaudz pazeminot gruntsūdens līmeni un atdzīvinot ūdens plūsmu augsnē, var uzlabot slapjo mežu un purvu vielu un enerģijas apriti, tajā iesaistot kūdrā iekonservētās organiskās atliekas. Tādējādi veicot mežu meliorāciju iespējams krasi uzlabot gan koksnes pieaugumu, gan atveseļot ekosistēmas.
Ekosistēmas uz slapjām un periodiski pārmitrām augsnēm katru gadu zaudē zināmu primārās produkcijas daļu, kas veido kūdru un tālākā vielu apritē vairs nepiedalās. Attiecīgi sašaurinās barības bāze dažādu pakāpju organisko vielu patērētājiem un noārdītājiem, veģetācijā ieviešas purviem raksturīgi augi, kurus savukārt patērē specifiskas dzīvnieku sugas. Nosusināšanas ekoloģiskais mērķis ir pārpurvoto bieģeocenožu vielu aprites atveseļošana, iesaistot dzīvības norisēs kūdrā iekonservētos krājumus. Kūdras virsslāņa mineralizēšanās uz mežaudžu augšanu atstāj tādu pašu ietekmi kā mēslošana ar organiskām vielām. Šādas mineralizēšanās rezultātā koku pieaugums krasi uzlabojas.
Pareizi ierīkots grāvju tīkls darbojas kā aizsargsistēma, kas novērš aktīvo koku sakņu applūdināšanu veģetācijas periodā. Kad liekais ūdens no augsnes augšējiem horizontiem ir aizvadīts, grāvji pārtrauc darboties, tādēļ vidējais gruntsūdens līmeņa pazeminājums nosusināšanas ietekmē ir neliels un parasti nepārsniedz 0,2 – 0,3 m. Tas būtiski neietekmē tuvumā esošos sausieņu mežus un kopējo ainavas ūdens režīmu. Nopietnākas hidroloģiskā režīma izmaiņas var rasties, regulējot promtekas. Mežu nosusināšanas darbos strautu, upju un ezeru regulēšanu izdara vienīgi izņēmumu gadījumos.…
