Gadu tūkstošiem mežu un tā daudzveidīgos produktus cilvēks izmantoja, nedomājot par tā saudzēšanu un atjaunošanu. Mežu masveidīgi iznīcināja lauksaimniecības vajadzībām, pilsētu un rūpnīcu celtniecībai, satiksmes maģistrāļu ierīkošanai un derīgo izrakteņu iegūšanai. Pēdējos divos gadsimtos mežu platības sevišķi strauji samazinājās Tikai divdesmitā gadsimta vidū sāka runāt par mežu trūkumu, to ciršanas ierobežošanu, norādot, ka meža platību samazināšana negatīvi ietekmē pasaules klimatu, lauksaimniecisko ražošanu un cilvēku dzīves apstākļus. 21. gadsimtā mežu aizsardzība, to racionāla izmantošana un atjaunošana kļūst pasaules problēma. Mežs vairs netiek uzskatīts tikai par koksnes ražotāju, bet arī vērtēts kā izšķirošs faktors visas ekosistēmas normālas funkcionēšanas nodrošināšanā.
Tagad izpratne par mežu, tā augšanas un atjaunošanās likumsakarībām ir ievērojami padziļinājusies, pateicoties mežzinātnes jaunākajām atziņām un daudzviet rūgtajai praktiskajai mežu apsaimniekošanas pieredzei.
Mežam kā dabas veidojumam piemīt komplicēts, bet precīzi darbojošs pašregulācijas mehānisms, tas ir daudzveidīga ekosistēma, kurā sastopamas ļoti daudzas sugas, kas nevar eksistēt ārpus meža.…