Mežs ir ekosistēma visās tās attīstības stadijās, un tajā dominē koki, kuru augstums konkrētajā vietā var sasniegt vismaz septiņus metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vainagu projekcija ir vismaz 20 procenti no mežaudzes aizņemtās platības.
Meža zeme ir zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie un tam piegulošie pārplūstošie klajumi, purvi un lauces.
Meži Latvijā, tāpat kā citur Eiropā, ir veidojušies cilvēka darbības un dabas apstākļu mijiedarbības rezultātā. Bez cilvēka saimnieciskās darbības meži klātu vairāk nekā 80 % no valsts teritorijas.
Latvija ir viena no relatīvi mežainākajām valstīm Eiropā – 44,6 % no valsts teritorijas klāj meži un to platība ir 2,93 miljoni hektāru jeb vidēji 1,23 ha meža uz katru iedzīvotāju, kas ir 4,5 reizes vairāk nekā vidēji Eiropā.1
Pašreiz, Latvija ir viena no relatīvi mežainākajām valstīm Eiropā – 45 % no valsts teritorijas klāj meži un to platība ir 2,93 miljoni hektāru jeb vidēji 1,23 ha meža uz katru iedzīvotāju, kas ir 4,5 reizes vairāk nekā vidēji Eiropā.
Zemes reformas rezultātā īpašuma tiesību uz mežu sadalījums ir šāds:
Valstij piederošie meži – 51,2 %,
Privāto meža īpašnieku un tiesisko valdītāju meži – 45,1 %,
Pašvaldību meži -3,7 % no mežu kopējās platības valstī..
Valstij piederošos mežus apsaimnieko Vides, Aizsardzības, Izglītības un zinātnes un mežīpašumu teritorijas, kuru galvenais apsaimniekošanas mērķis ir dabas aizsardzība - Gaujas, Ķemeru un Slīteres Nacionālo parku un Grīņu, Krustkalnu, Moricsalas un Teiču dabas rezervātos 52 tūkstošu hektāru platībā, apsaimnieko Vides ministrijas institūcijas. Zinātniskās izpētes mežus, kuru apsaimniekošanas galvenais mērķis ir ilglaicīgo zinātnisko pētījumu bāzes uzturēšana. („Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes”).…
