1.1.Kas ir mežš?
Mežs ir viena no mūsu lielākajām bagātībām. Mežs vienmēr ir bijis nepieciešams cilvēkam ne tikai kā koksnes un citu labumu krātuve, bet arī kā apkārtējās ainavas būtiska sastāvdaļa, kā prieka un iedvesmas avots. Droši varam apgalvot, ka pašreiz šī nepieciešamība ir lielāka nekā jebkad agrāk, taču relatīvi grūtāk piepildāma. To nosaka visi mūsdienu objektīvie apstākļi – urbanizācija, visu saimniecību nozaru intensifikācija, zinātnes un tehnikas sasniegumu ieviešana ražošanā un sadzīvē, cilvēku mobilitātes palielināšanās, izvirzot savas prasībasmežam vai arī to tieši ietekmējot.
1.2. Līdumošanas sekas.
Pašreiz vērojamais mežu izvietojums Latvijas teritorijā veidojies vēsturiski un to ievērojami ietekmējuši divi faktori: dabas apstākļu dažādība un cilvēka saimnieciskā darbība, it sevišķi lauksaimniecības attīstība. Īpaša nozīme Latvijas mežu vēsturē ir līdumu zemkopībai. Dokumenti liecina, ka vispirms nolīda lapu koku, galvenokārt ozolu mežus, kas auga visauglīgākajās, labāk drenētajās augsnēs. Savukārt mazauglīgajās un pārmitrās vietās ilgstoši saglabājās mežs vai arī tās līdumu līšanai izmantoja epizodiski. 19. gs. pirmajā pusē līdumu zemkopība bija izsmēlusi savas iespējas un izzuda kā valdošā zemkopības sistēma. Taču tās paliekas saglabājās vēl ilgāk. Tādejādi līdumu zemkopība atstāja mantojumā daudz mežu, kas aug noplicinātās seno līdumu zemēs.
1.3. Mežainuma svārstības pēdējā gadsimtā.
Var uzskatīt, ka 19. gs. vidū nostabilizējās lielāko mežu masīvu robežas un iezīmējās pašreizējo mežaino apvidu izvietojums. Taču pēdējos simt gados republikas teritorijā mežainums ir mainījies. Pašreiz mēs esam liecinieki jaunām mežainuma pārmaiņām Latvijā, kas izpaužas ne tikai kā meža kopplatības palielināšanās, bet arī kā meža platību pārkārtošanās teritorijā , un tādēļ blakus jauniem mazmežainiem apvidiem veidojas jauni daudzmežaini apvidi.
…
