Darba mērķis ir koncentrētā veidā sniegt pēc iespējas vispusīgāku informāciju par seno laiku Mezopotāmiju un tās kultūras periodiem. Darba sākumā ir sniegts neliels apraksts par šī reģiona ģeogrāfisko stāvokli un klimatiskajiem apstākļiem, lai lasītājam būtu labāks priekšstats par šo rajonu un turpmāko darba saturu.
Mezopotāmijas ģeogrāfiskais stāvoklis un dabas apstākļi
Āzijas rietumdaļā, tagadējās Irākas teritorijā, atrodas plašs līdzenums. Pa šo līdzenumu no Armēnijas kalnājiem, ietecēdams Persijas jūras līcī, plūst divas lielas upes– Tigra un Eifrata. Līdzenuma lielākā daļa atrodas starp šīm upēm, un tādēļ to sauc par Mezopotāmiju, kas nozīmē “starpupe”, jeb arī Divupi. (sk. 1.att.)
Ziemeļos un austrumos Mezopotāmijas līdzen ietver Armēnijas un Irānas kalnaji, rietumos tas robežojas ar Arābijs tuksnesi. Līdzenuma dienviddaļa saskaras ar Persijas jūras līci.
Mezopotāmija atrodas subtropiskajā joslā. Klimats šeit karsts un sauss. Lietus parasti līst tikai reizi gadā, bet tad divus mēnešus bez pārtraukuma. Lietus periods ir novembrī un decembrī. Lietusgāzes izmērcē zemi, pārvēršot to purvainē. Zeme vēl nepagūst izžūt, kad martā, sākoties sniega kušanai kalnos, upēs strauji palielinās ūdens daudzums un tās pārplūst, applūdinot plašus apgabalus. Palu ūdeņiem noplokot, zeme augstākajās vietās ātri izžūst, splaisā un kļūst cieta kā akmens, bet zemākajās mitrums stāv līdz nakamajām lietavām un zeme ātri pārpurvojas.
Divupes klimatiskie apstākļi nebija labvēlīgi cilvēku dzīvei, tomēr šeit radās visenākā mums zināmā civilizācija ar augsti attīstītu kultūras līmeni-šumeri.…