Katrā valstī ir kaut kas tāds ar ko tā var lepoties. Mūsu mazajā Latvijā nav kalnu, augstu ūdenskritumu, bet toties ir skaisti mežu masīvi, kuri aizņem gandrīz pusi no mūsu valsts teritorijas. Mežs ir viena no mūsu valsts galvenajām bagātībām – mūsu pārticība, mājokļu un siltuma devējs. Šo bagātību mēs iemantojām no mūsu senčiem, kuri ar savu centīgo darbu divkāršoja mūsu Latvijas bagātību.
Sen nodeldētā frāze „ Mežs – Latvijas zaļais zelts” kļūst jo dienas, jo aktuālāka. Bet mums visiem ir jāsaprot, ka katru bagātību var izšķērdēt, un gala rezultātā var palikt bešā. Tagad lielākā daļa mežu Latvijā ir privātīpašums. Iegūt mežu savā īpašumā ir liela atbildība. Ir jāprot pareizi saimniekot, kopt mežu, prast saredzēt visas problēmas, kas saistītas ar mežu un tās savlaicīgi novērst.
Es domāju, ka tēma, kuru es izvēlējos, uz šo dienu ir ļoti aktuāla.
Mans darba mērķis bija izpētīt, kas ir meži un noskaidrot, kādas aktuālas problēmas, kas saistītas ar mežu ir pašreiz un kā tās novērst.
Darba hipotēze: ja cilvēki iemācīsies pareizi saimniekot, apzināsies un novērtēs situāciju un laikā novērsīs radušas problēmas, kas saistītas ar mežu, tad mēs varēsim saglabāt to, palielināt platību un mūsu Dzimtenes galveno bagātību – mežu, nodot mantojumā saviem pēctečiem.…