Darba tēma ir „Mežu tipoloģija.” Šī tēma tika izvēlēta, jo mežs ir ļoti interesanta, savdabīga un mazliet arī noslēpumaina vieta. Mežā var lieliski atpūsties un uzkrāt spēkus. Bet kas tad īsti ir mežs? Mežs ir biocenoze, kurā galvenie organisko vielu ražotāji ir kokaugi. Mežam ir sev raksturīga flora, fauna, mitruma režīms un citas īpatnības.
Mežu augšanas apstākļu tipu galvenokārt nosaka pēc zemes auglības un mitruma apstākļiem. Tiek ņemtas vērā arī valdošās koku sugas.
Pētījums tika veikts Mežaparkā, pretim Mangaļu dzelzceļa stacijai (skatīt 1. pielikumu). Tas ilga no 2006. gada februāra līdz 2007. gada janvārim.
Darba mērķis: Izzināt mežu tipus, tiem raksturīgās pazīmes.
Darba uzdevumi:
1. Izpētīt un analizēt pieejamo literatūru par mežu tipiem;
2. Izpētīt meža nogabalu pretim Mangaļu stacijai Mežaparkā;
3. Izpētīt, kādas augu un dzīvnieku sugas pētāmajā mežā ir sastopamas, kāda ir meža ainava un kas to ir ietekmējis;
4. Ievākt augu herbāriju, fotografēt meža ainavu dažādos gadalaikos.
1. Kas ir mežs?
Atbildot uz šo jautājumu, prātā vispirms nāk zināma zemes platība, uz kuras aug koki. Tomēr ne katru koku grupu varam nosaukt par mežu, jo ir liela starpība starp atsevišķiem reti augošiem kokiem, piemēram, alejā, un vientuļiem ozoliem lauku vidū.
Meža galvenā pazīme ir tā sabiedriskā organizācija. Mežs rodas tikai tad, kad koki aug cits pie cita un savstarpēji iespaido un pārveido cits citu, kad tie ar saviem vainagiem noslēdz meža iekšieni, tā radot īpatnējus apstākļus uz ieņemtās zemes platības. Jo šī koku sabiedrība ir ciešāka, jo to izraisītās parādības ir jūtamākas, un tas arī sniedz skaidrāku priekšstatu par mežu.
Mežs agrā jaunībā ir daudzu mazu kociņu kopums, kuri pēc izskata un izmēriem ir līdzīgi cits citam. Tiem ir:
1) labi attīstīts vainags;
2) mazs, īss stumbriņš.
Šādu kociņu var būt pat vairāki desmiti uz 1m2.
Laika gaitā mazie kociņi augot sāk nomākt cits citu un augšanas telpas pamazām sāk trūkt. Izplešoties zariem, kociņi sāk apēnot cits citu, bet saknes, plešoties plašumā, arvien vairāk patērē minerālvielas un ūdeni (Gavrilovs U. G.).
Šajā savstarpējā cīņā daudzi kociņi atpaliek augšanā, un spēcīgākie tos nomāc. Daudzi no nomāktajiem kociņiem neiztur savstarpējo cīņu un pamazām atmirst. Šī mirstība dabiskā mežā ir ļoti liela un līdz koku nogatavošanās laikam parasti sasniedz līdz 99%. Šajā savstarpējā cīņā pārveidojas kociņu ārējais izskats, samazinās to kopskaits.…
