Pēdējo 15 gadu laikā kopš Latvijas neatkarības atgūšanas ir notikušas būtiskas strukturālās un proporciju pārmaiņas starp nacionālās tautsaimniecības elementiem – ražotājiem, nozarēm, reģioniem. Šodien tautsaimniecības reindustrializācijas un pārstrukturizācijas gaitā jāturpina aktīvi attīstīt tās Latvijas tautsaimniecības nozares, kuras ir saistītas ar dabisko ekonomisko priekšrocību izmantošanu (dabas resursi un izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis). Lai attīstītu jauno un stiprinātu tradicionālo tautsaimniecības nozaru konkurētspēju, jāveicina to specializācija, orientācija uz inovatīvu darbību, uz specifiskām pasaules tirgus nišām. Valsts realizētās attīstības politikas galvenais uzdevums ir, balstoties uz pēdējo gadu straujas ekonomikas izaugsmes rezultātā gūtiem panākumiem, veicināt tālākas strukturālās un kvalitatīvas pārmaiņas tautsaimniecībā atbilstoši tehnoloģiskā un sociālā progresa prasībām, nodrošinot pamatus ekonomikas stabilai izaugsmei ilgstošā periodā.
Latvijā mežs un tajā esošā koksne ir viens no vissvarīgākajiem atjaunojamiem dabas resursiem. Latvijas mežu platība ir 2,9 miljoni hektāru, tas ir 44% no valsts teritorijas. Pēc meža platības uz vienu iedzīvotāju Latvija ierindojas starp vadošajām Eiropas mežsaimniecības valstīm ar gandrīz 1,2 hektāriem meža uz vienu iedzīvotāju (Eiropā vidēji uz vienu iedzīvotāju ir 0,27 ha meža zemes). Vairāk ir tikai Somijai, Zviedrijai, Norvēģijai un Igaunijai.
Tautsaimniecības speciālisti uzskata, ka iekšzemes pieprasījuma apmierināšanai nepieciešami 0,4 ha meža uz vienu iedzīvotāju, bet Latvijā mežu ir trīs reizes vairāk. Tāpēc meža resursi ir nozīmīga eksporta preču izejviela un tautsaimniecības attīstības garants Latvijā.
Tiek vērtēts, ka ikgadējais Latvijas mežu tekošās krājas pieaugums ir 16,5 milj. kub.m. Mežizstrādes apjomi pēdējos gados nozīmīgi palielinājušies, un 1999.gadā, pēc Valsts meža dienesta datiem, dažādās cirtēs kopā tika izcirsti 13,4 milj. kub.m koksnes, kas sastāda apmēram 80% no ikgadējā koksnes pieauguma. Kaut arī pieauguši un pārauguši saimnieciskie meži ir jāizstrādā, lai dotu vietu jaunaudzēm, tomēr sasniegtā mežizstrādes intensitāte ir par lielu, jo dabas aizsardzības speciālisti uzskata, ka mežizstrādes apjomam nevajadzētu pārsniegt 60—70% no ikgadējā pieauguma.…
