Mežs ir dabas sistēma ar ārkārtīgi sarežģītu, bet precīzi iestādītu pašregulācijas mehānismu, kurā galvenais organiskās masas ražotājs ir kokaudze.
Mežs ir katras zemes viens no galvenajiem nacionālās bagātības elementiem, ko nosaka tā platība un nozīme: ekoloģiskā, ekonomiskā, kultūras un rekreācijas.
Meža izplatību raksturo mežainums, kas ir mežu platība procentos no attiecīgās teritorijas kopplatības. Mūsu republikā – ap 40% Mežs ir kompleksa ekoloģiskā sistēma. Mežs veic svarīgākas funkcijas: klimata regulēšanu, vides, augsnes un vides aizsardzību, sanitāro un veselības nostiprināšanu, kalpo par avotu atmosfēras nemitīgai papildināšanai ar skābekli, filtrē ražošanas atlikumus un attīra gaisu, ir dzīvnieku apdzīvojamā vide. Mežs nodrošina labvēlīgus dzīves apstākļus neskaitāmām sēņu, augu un dzīvnieku sugām.
Mežs- tā ir ģeogrāfiska un reizē sociāla parādība- tādu atziņu jau mūsu gadsimta sākumā tālredzīgi izteica mežzinātnieks G. Morozovs. Mežs ir ekosistēma, kurā galvenā organisko vielu ražotāja ir kokaudze. Bez tam mežs ir racionālas medību saimniecības galvenā bāze un palīdz saglabāt daudzas retas dzīvnieku un augu sugas, kalpo rekreācijai un tūrismam. Tas aktīvi piedalās gāzu apmaiņas procesā, uztverot no gaisa oglekļa dioksīdu, ko izelpo cilvēki un dzīvnieki, un atdodot tā vietā skābekli.
Mežam visbīstamākās un kaitīgākās ir sēra gāzes, kas izdalās metālkausēšanas, ķīmisko preparātu, sodas utt. ražošanas procesos.
Mežs Latvijā ir raksturīgs ainavas elements, jo aizņem gandrīz 3 milj. ha, t.i., ap 40% Latvijas kopplatības.
Republikas klimatiskie apstākļi – bagātīgie nokrišņi, lielais gaisa relatīvais mitrums, samērā garais veģetācijas periods- ir izdevīgi mežu audzēšanai.
Ekonomisko funkciju nosaka tas, ka tradicionāli visās pasaules zemēs un valstīs meži ir koksnes un citu tiem raksturīgo produkcijas veidu bāze iedzīvotāju un tautsaimniecības nozaru vajadzību apmierināšanai.…
