Meža izcirtumi galvenokārt atjaunojas dabiski, galvenokārt ar lapu kokiem. Ja kokus cirtīs vasarā būs mazāk atvašu. Mākslīgi mežu visvairāk atjauno ar skuju kokiem, stādot priedi un egli, kaut arī tas izmaksā dārgāk.
Dabiskā atjaunošanās ir atkarīga no sēklu gadiem, laika apstākļiem, kas ietekmē sēklu dīgšanu un atjaunošanās notiek ļoti lēni. To izmanto tur, kur ir droša garantija, ka mežs izveidosies vēlamā sastāvā . Ir liels risks, jo var rasties apstākļi un mežs dabiski neatjaunosies. Bet savu nozīmi tā nav zaudējusi arī mūsdienās. Laika gaitā šie paņēmieni ir nomainījuši viens otru.
Ilgu laiku sēšana bija galvenais atjaunošanas veids, kad vēl nebija tik modernas tehnoloģijas kā mūsdienās, kad viss notiek mehanizēti. Tad izmantoja roku darbarīkus, traktoru vietā izmantoja zirgus, cilvēki tika vairāk noslogoti.
Galvenais, lai izmantojamās platības tiktu atjaunotas. Mūsdienās galvenokārt mežus atjauno mākslīgi, jo tūlīt pēc nociršanas jāveido jauns mežs un kamēr tas dabiski atjaunosies paies ilgs laiks un netiks iegūts koksnes pieaugums.
Kursa darbs ir izstrādāts par Rīgas meža aģentūras Daugavas mežniecības „Gāršu apgaitu”. Tā atrodas Ikšķiles novada daļā uz Austrumiem no Turkalnes – Juglas upes tilta līdz „ upes” mājām. Ogres novadā daļā- Ogres upes labajā krastā. Kopējā platība sastāda 1558.5 ha ar Rīgas Domes meža aģentūrai piederošajiem mežiem. Šis darbs tiek veikts par apgaitas 210-370 kvartālu. Apgaita robežojas ar valsts mežiem.
Raksturīgs līdzens vai viegli viļņots reljefs. Klimats veidojies Baltijas jūras ietekmē, tāpēc ziemas ir relatīvi siltas, bet vasaras vēsas. Ziemām raksturīgi bieži atkušņi. Veģetācijas periods vidēji 194 dienas. Valdošie ir Dienvidu- Rietumu vēji. Teritorija ietilpst Daugavas sateces baseinā, to šķērso upe- Mazā Jugla.…