MEŽA POLITIKA LATVIJAS REPUBLIKĀ
Par mežu politikas (MP) jēdzienu, kuru pirms 180 gadiem sāka lietot Eiropas tautsaimniecībā, ir daudz diskutēts.
Mežu politika patiesībā ir mežsaimniecības un mežzinātnes ietekmes un vietas noteikšana sabiedrībā, valstī un tautsaimniecībā.
Mežu likumdošana vienmēr bijusi un ir mežu politikas sastāvdaļa. Jāuzsver, ka mežu likumdošana ir juridisko normu kopums, kas regulē meža un cilvēka attiecības.
MP mērķis ir veicināt lauksaimnieciski un citādi neizmantojamo zemju apmežošanu. Mežā ieaudzēšana dod iespēju īpašniekam efektīvi izmantot lauksaimniecībā neizmantojamās zemes un ierīkot plantāciju mežus.
Meža nozares attīstības stratēģijas un taktikas mērķus un pamatprincipus ilgam laika periodam Latvijā nosaka Latvijas meža politika. Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, Latvijas MP ir noteikts vispārīgs mērķis – meža un meža zemju ilgtspējīga (nenoplicinoša) apsaimniekošana.
MP kontekstā “ilgtspējīga” apsaimniekošana nozīmē meža un meža zemju pārvaldīšanu un izmantošanu tādā veidā un pakāpē, lai saglabātos to bioloģiskā daudzveidība, produktivitāte, atjaunošanās spēja, vitalitāte un potenciālā spēja veikt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas vietējā, nacionālā un globālā līmenī tagad un nākotnē, kā arī, lai neizraisītu draudus citām ekosistēmām (Helsinku rezolūcija Nr.1).
MP pamats ir Latvijas Republikas Satversme, Latvijas Republikas ratificētās starptautiskās konvencijas un starptautiskie līgumi, valdības parakstītas starptautiskās vienošanās, nacionālās meža apsaimniekošanas tradīcijas un pieredze, un zinātniski pamatotas Latvijas dabas, sociālās un ekonomiskās likumsakarības.
…
