Meža īpašnieku tiesības un pienākumi

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Mežs ir pasaulē viena no lielākajām ekosistēmām, par kuru ir jārūpējas un kura ir jākopj. Meža galvenais resurss ir koki, kuru galvenā funkcija ir skābekļa ražošana. Tomēr cilvēcei attīstoties, kokiem ir arī cita veida pielietojums, kas diemžēl bojā un apdraud ekoloģiju un vidi. Tā dēļ ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā ir noteikta kārtība ar mežu kā ar īpašumu.
Mežs iedalās gan Valsts un pašvaldību īpašumā, gan privātīpašumā. Neatkarīgi no iedalījuma uz katru mežu attiecas tiem piesaistītie normatīvie akti. Latvijas Republikas Civillikums nosaka, kādos apstākļos mežs kā nekustamais īpašums var būt kādas fiziskas vai juridiskas personas īpašumā, valdījumā. Savukārt Meža likums nosaka meža īpašnieku, tiesisko valdītāju tiesības un pienākumus, kam pakārtoti ir vairāki Ministru kabineta noteikumi, kas detalizētāk uzskaita kārtības noteikumus, ja tiek veiktas darbības mežā un ar to.
Izpētot ar mežu saistītos normatīvos aktus, var secināt, ka meža īpašniekam, tiesiskajam valdītājam pienākumu loks ir plašāks, nekā tiesības, un tas ir pamatoti, jo arvien vairāk sāk parādīties sabiedrības interese par dabas aizsardzību un saudzīgu meža apsaimniekošanu.
Par meža uzraudzību un kontroli ir atbildīgas nozīmētās institūcijas – Latvijā vislielākā atbildība ir uzlikta Valsts meža dienestam, kura kompetencē nav tikai uzraudzīt un kontrolēt meža pārkāpumus, bet gan arī saņemt un sniegt informāciju par mežu, tā īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem.
…