Jau kopš sen seniem laikiem cilvēcei pieder kāds nekustamais īpašums, tas var būt mežs vai zeme. Pār šiem nekustamajiem īpašumiem var valdīt gan fiziskas, gan juridiskas personas.
Šajā darbā es nerunāšu un nestāstīšu par zemi, bet gan lielu uzmanību veltīšu mežam un tā īpašniekam.
Sākumā, kas tad ir mežs? Mežs ir ar kokiem apaugusi zemes platība – lapu koku mežs, egļu mežs vai priežu mežs. Šajos mežos var sastapt savvaļas dzīvniekus – stirnas, lapsas, vilkus, bebrus, meža cūkas, bukus u.c., kā arī tajos var atrast dažādas vērtīgas lietas – dziedniecības augus, sēnes, riekstus, augļus, ogas u.c. Mežs ir būtiska ekoloģiskās sistēmas sastāvdaļa, no kuras daudzajām funkcijām kopējā ekoloģiskajā sistēmā cilvēkam vissvarīgākā ir - skābekļa nodrošināšana. Bez skābekļa uz zemes nav iespējama dzīvība, savukārt bez meža, kokiem, nav skābekļa, līdz ar to ir svarīgi nodrošināt, lai meža platības strauji nesamazinātos. Meža īpašniekam savukārt lielākoties meža primāro vērtību sastāda no tā iegūstamo kokmateriālu un citu mežmateriālu vērtība, kuru realizējot, īpašnieks var uzlabot savu finansiālo stāvokli.
Saskaņā ar LR 24.02.2000.Meža likuma 3.p. mežs šī likuma izpratnē “ir ekosistēma visās tā attīstības stadijās, un tajā dominē koki, kuru augstums konkrētajā vietā var sasniegt vismaz septiņus metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vainagu projekcija ir vismaz 20 procenti no mežaudzes aizņemtās platības”.…