Jebkura sabiedrība, kas darbojas uz tirgus ekonomikas principiem, nevar neatzīt, ka viens no šādas sabiedrības pastāvēšana pamatnosacījumiem ir - privātpersonas īpašumtiesību atzīšana, ievērošana un nodrošināšana. Tieši īpašums, ar kura palīdzību cilvēks var nodrošināt savas fizioloģiskās un sociālās vajadzības, ir tas, kas motivē sabiedrības locekļus darboties, rūpēties par sava īpašuma un labklājības pieaugumu, līdz ar to paaugstinot arī sabiedrības kopējo labklājības līmeni. Apzinoties šo būtisko patiesību, jau Amerikas savienoto valstu konstitūcijā, kuru uzskata par vienu no vecākajām konstitūcijām, un kura darbojas joprojām, kā viena no četrām cilvēka pamattiesībām tika nosaukta tiesība uz īpašumu.
Latvijā privāttiesību sistēmu sāka atjaunot 1992.gada 14.janvārī, kad Latvijas parlaments pieņēma likumu par 1937.gada Civillikuma atjaunošanu. 1.Ar šo likumu tika noteikts, ka Civillikuma atsevišķās daļas stājas spēkā pakāpeniski. 1992.gada 1.septembrī spēkā stājās Mantojuma un Lietu tiesību daļa, 1993.gada 1.martā Saistību tiesību daļa un 1993.gada 1.septembrī- Ģimenes tiesību daļa. Līdz ar to viss Latvijas Republikas Civillikums kā svarīgākais privāttiesību avots ir stājies spēkā.1 Civillikums kā privāttiesību sistēmas pamats arī balstās uz īpašuma tiesību atzīšanu.
Attīstoties sabiedrībai un tajā valdošajai tiesību sistēmai, jēdziens īpašuma tiesības ir mainījies un attīstījies, daudzi tiesību zinātnieki veikuši plašus pētījumu un veidojuši monogrāfijas,
1. J.Vēbers, K.Torgāns, Civiltiesības kā tiesību nozare, Rīga, 1977. 11.lpp.
mēģinot izstrādāt precīzu jēdziena “īpašums”, “īpašumtiesības” definīciju.
LR CL 927.p. nosaka, ka “īpašums ir pilnīgas varas tiesība pār lietu, t.i. tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību”. Savukārt LR CL 1038. p. nosaka: “ka īpašnieks var viņam piederošo lietu valdīt, iegūt tās augļus, izlietot to pēc sava ieskata savas mantas pavairošanai un vispār to lietot visādā kārtā, kaut arī no tam rastos zaudējums citai personai”.…
