Mežs ir: sarežģīta un pastāvīgā mijiedarbībā esoša dabas sistēma, kura būtiski ietekmē daudzus dabas procesus. Šī ietekme var izpausties gan globālā mērogā – uz pasauli kopumā, gan uz atsevišķiem tās reģioniem. Mežs pilda dažādas funkcijas ar atšķirīgu ietekmi uz apkārtējo vidi, galvenokārt šīs funkcijas ir saistītas ar kokaugiem un to dzīves ciklu.
Mūsdienās daudz tiek runāts par mežu saglabāšanas nepieciešamību. Bet pārsvarā šī mežu saglabāšanas nepieciešamība tiek pamatota ar vienu no meža veiktajām funkcijām - CO2 un O2 aprites nodrošināšanu. Tai pat laikā netiek uzsvērtas pārējās – nemazāk svarīgās meža ekoloģiskās funkcijas.
Objektīvi nepieciešamību saglabāt mežu platības iespējams pamatot kompleksi izvērtējot visas meža ekoloģiskās funkcijas un to devumu bioloģiskās daudzveidības, rekreācijas, augsnes un gaisa aizsardzības procesos. Lai to izdarītu, pirmais solis ir meža svarīgāko funkciju apzināšana. Ja iespējams, šīs ekoloģiskās funkcijas jācenšas izteikt naudas vienībās, kā rezultātā tiek iegūti dati dažādo funkciju savstarpējai salīdzināšanai.
Būtiska nozīme meža ekoloģiskās vērtības noteikšanā ir meža ekoloģisko funkciju izmaiņu novērtēšanai. Mežs un tā funkcijas laika gaitā ir mainīgas, kas apgrūtina to novērtēšanu. Tai pat laikā sekojot līdzi šīm izmaiņām, daudz precīzāk iespējams prognozēt meža funkciju dinamiku, kādā konkrētā reģionā. Balstoties uz šīm prognozēm ir iespējams izstrādāt konkrētās teritorijas meža ekoloģisko funkciju saglabāšanas plānu, kurš uzsver katras meža teritorijas svarīgākās ekoloģiskās funkcijas un pasākumus šo ekoloģisko funkciju saglabāšanai. Pielietojot šādu ekoloģisko funkciju saglabāšanas plānu tiek panākta konkrētās meža teritorijas nenoplicinoša apsaimniekošana. Tiek dots skaidrs priekšstats par konkrēto meža teritoriju, tās funkcijām un veicamajiem pasākumiem ekoloģisko funkciju saglabāšanai.
Esejas mērķis: apzināt meža svarīgākās ekoloģiskās funkcijas. …