IEVADS
Izglītība mūsdienās sola pārmaiņas sabiedrībā un darba raksturā, jauno tehnoloģiju ietekmi, citu pieeju un izppratni par mācīšanos, lelu pieprasījumu pēc inovācijām, aizvien pieaugošu starptautisko sadarbību starp institūcijām un indivīdiem. [5, 118]
Gandrīz katru gadu tiek ieviesti jaunie izglītības standarti, programmas, visu laiku notiek reformas mūsu valsts izglītības sistēmā kopumā. Mainoties obligātajiem mācību priekšmetiem, mainījies arī pedagogu sastāvs, taču pamatnostādne – sniegt vidusskolas audzēkņiem kvalitatīvu izglītību – palikusi nemainīga.
Arvien no jauna tiek uzdoti jautājumi – kāda izglītība skolēniem būs nepieciešama, lai viņi pēc iespējas labāk sagatavotos dzīvei sarežģītajā, strauji mainīgajā mūsdienu un rītdienas pasaulē.?! Kā pedagogs var to padarīt, ja pats līdz galam nevar prognozēt savu nākotni? Kādam ir jābūt pedagogam mūsdienās?! Kas var ietekmēt pedagoga profesionālās kompetences pilnveidošanos?! Un kurš gan gribēs un spēs ilgi strādāt izglītības jomā, ja neticēs, ka viņa vai viņas darbība kaut kādā veidā uzlabo cilvēku dzīves apstākļus?
Izglītības sistēmai ir vajadzīgi ne tikai līdzekļi augstas kvalitātes izglītības nodrošināšanai, ieskaitot grāmatas, mūsdienīgus komunikācijas līdzekļus, piemērotu kultūras un ekonomisko vidi u.tml., bet arī labi izglītoti skolotāji.
Vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogi mūsu valsts dažādo izglītības koncepciju mainīguma rezultātā visbiežāk ir saskārusies ar tajā mācāmo priekšmetu satura, skaita, nepieciešamības izvērtēšanu, liekot pedagogiem nepārtraukti mācīties, cīnīties, mainīties, pielagoties, apgūt un sasniegt kaut ko jauno- vienā vārdā sakot, attīstīties, lai viņu profesionālā darbība “nenovecotu”, un, protams, to visu panākt un izdarīt ie daudz vieglāk, darbojoties vienā vienotā komandā. Līdz ar to katrā mūsdienīgajā izglītības iestādē jau ilgu laiku pastāv mācību priekšmetu metodiskās komisijas, kuru vadītāji rūpējās par mācāmo priekšmetu pasniegšanas kvalitāti, mūsdienīgām metodēm un jaunākās mācību literatūras izvērtēšanu un pielietošanu darbā, jo tās ir pamats mācību procesa efektīvai vadīšanai.
Bet, diemžēl, diezgan bieži metodiskās komisijas darbība nav efektīva, jo to vadītāji ir izglītoti kā pedagogi, un tiem pietrūkst zināšanu vadības jomā un darbā ar pieaugušajiem, kuri ir kolēģi.
Visi iepriekš minētie faktori veicināja autores intereses izraisi referāta tēmas izvēlēšanos, jo no šī gada oktobra mēneša autore pati uzsākusi darbu kā metodiskās komisijas vadītāja Rīgas X vidusskolā.
Pētījuma objekts – metodiskās komisijas vadīšana.
…
