Vizītkarte
Vizītkarte ir plaši izplatīts tiešu un neklātienes kontaktu nodibināšanai un uzturēšanai starp uzņēmumu pārstāvjiem, valsts oficiālajām personām, diplomātiskā korpusa, lietišķo un sabiedrisko aprindu pārstāvjiem.
Vizītkaršu lielums var būt dažāds. Tas ir atšķirīgs pēc tradīcijām valstī vai uzvārda un amata nosaukuma garuma.
Vizītkartē raksta īpašnieka vārdu un uzvārdu.
No tā, kādam nolūkam vizītkarte kalpo, ir atkarīgs vizītkartes pārējais teksts.
Ārzemēs lieto vizītkarti vai nu attiecīgās valsts valodās, vai arī kādā citā izplatītā valodā.
Svarīga ir papīra kvalitāte un noformējums.
Diplomātam, kuram ir ģimene, varētu būt sekojošas vizītkartes:
1. oficiālā vizītkarte (vārds, uzvārds, ieņemamais amats),
2. privātā vizītkarte (tikai uz vārds),
3. diplomāta kundzes vizītkarte,
4. diplomāta un kundzes kopēja vizītkarte (dažās valstīs šādas vizītkartes nelieto).
Uz kopējās vizītkartes norāda adresi. Tāpat arī uz neprecētu dāmu un kungu vizītkartēm.
Uz precēta kunga vizītkartes adrese nav norādāma, tā kā parasti tā ir norādīta uz kopējās vizītkartes.
„Jaunkundze” lieto uz vizītkartes meitenei, kura vecāka par 18 gadiem. Līdz 18 gadiem rakstāms tikai vārds un uzvārds.
Dažās valstīs tradicionāli ar vizītkarti iepazīstina, to atstāj vizītes laikā vai aizsūta. Dažās valstīs šī norma tiek atzīta par pareizu, bet ne tik būtisku.
Vizītkartēm, ko atstāj rezidencē, var būt ielocīts apakšējais kreisais stūris.
Vizītkartes, ko sūta aploksnē, netiek locītas (šādos gadījumos var tikt uzrakstīti pāris vārdi, lai vizītkarti neizmantotu kāds cits sliktos nolūkos).
Ja vizītkarti atstāj personiski, uz aploksnes izdara uzrakstu ar zīmuli: ja tiek nosūtīta – ar tinti.
Diplomāti var ievērot sekojošo (ja vien akreditācijas valstī nav cita tradīcija).
Pareizāk ir atstāt vizītkarti pašam, nevis nosūtīt.
Rezidencē precētam pārim neprecēti kungi atstāj divas vizītkartes.
Mācību priekšmeta „Sekretāres ABC”
metodiskais materiāls
Dāmas nekad neatstāj savu vizītkarti neprecēta kunga mājā.
Precēts pāris cita precēta pāra rezidencē atstāj vienu kunga vizītkarti – namatēvam, bet otru, kopējo vizītkarti – namamātei (valstī, kur parasti nelieto kopējo vizītkarti, atstāj divas kunga un vienu kundzes vizītkarti).
Pēc iepazīšanās pirmais vizītkarti atstāj tas, kura rangs zemāks. Citos gadījumos (vienāds amats, rangs) – vērā tiek ņemts vecums. Jaunākais atstāj vizītkarti pirmais. Vai, ja rodas šaubas, tad pirmais atstāj pieklājīgākais.
…
