Meteorita virsmu klāj pllāna, tumša un gluda apkususi kārta. Lūzuma vietās redzama gaišāka viela. Vairums akmens meteorītu satur apaļas, nelielas akmens lodītes. Ja dzelzs meteorītu atrod pēc ilgāka laika, tas izskatās aprūsējis.To var atsķirt no dabiskas izcelsmes dzelzs gabala, ja gludu, noslīpētu virsmas laukumu kodina ar skābi. Meteorītam kodinājuma vietā parādas raksturīgas krustotas līnijas.
Meteorītu krišana.
Gadā uz zemeslodes nokrīt apmērām tūkstotis dažāda lieluma meteorītu, taču vairums paliek neatrasti, jo nokrīt okeānos vai mazabdzīvotās vietās. Daļu meteorītu neatrod uzreiz, bet pēc ilgāka laika. Vēl nesen pasaulē zināmo meteorītu kopskaits bija aptuveni 3000,tagad skaitlis ir ievērojami pieaudzis uz Antarktīdas savākto meteorītu reķina.
Meteorīdi un meteori.
Ja starplanētu telpā lidojošs neliels kosmiskais ķermenis, ko sauc par meteorīdu, ietriecas zemes atmosfērā, tas sakarst un sadeg. Redzama īslaicīga gaismas parādība ko sauc par meteoru vai tautas valodā – par krītošu zvaigzni. Ļoti spožus meteorus sauc par boloīdiem. Dažas reizes gadā Zeme sastopas ar meteorīdu spietu, tad novērojma meteoru plūsma. Atsevišsķos gadījumos meteoru skaits ir tik liels, ka redzams meteoru lietus. Meteoroīdu spieti rodas, sairstot komētām.…
