Metenis

Meteņi ir laiks, kad noslēdz ziemu un atklāj pavasari. Ar šo dienu zemniekam sākās jauns darba cēliens – meža ciršana, malkas vešana, līdumnieku darbi un domas par nākamo ražu.
Lai precīzi uzzinātu Meteņa dienu, jāizdara īpašs aprēķins: vispirms pēc pavasara astronomiskā sākuma jāatrod pirmā pilnmēness svētdiena un tad no tās dienas atpakaļ jāmeklē septītā trešdiena. Tā arī būs Meteņa diena. Šo dienu sauc arī par Pelnu dienu, Vastlāvi, Lastvāgu, Miesmeti, Pīrāgu dienu un Budēļu vakaru. Šīs dienas galvenie notikumi ir pavasara sākums un iešana budēļos jeb masku gājienā. Maskas-Lācis, Spēlmanis uz siena kaudzes, Āzis, Kaza un Govs.
Ap šo laiku parasti kāva cūkas, tāpēc daudzi ēdieni ir no cūkgaļas, pie tam ar simbolisku nozīmi, piemēram, cūkas galva jāēd arājam, aste – sējējam, lai aug garas vārpas un lini. Jāēd daudz un pamatīgi, lai vasarā netrūktu spēka un veselības. Meteņos ēd Zīdeni – bieza zupa, ko gatavo no cūkas galvas(noteikti jābūt ausij), grūbām un kartupeļiem;
Grūdeni – zupa, ko vāra no cūkas kājām, putraimiem vai grūbām, zirņiem vai pupām un kartupeļiem;

…