Metālu un to konstrukciju nolietošanās un sairšanas procesos izšķir koroziju un eroziju. Erozija notiek mehāniskas ietekmes rezultātā – berze ar abrazīvām vielām.
Šajā darbā, tiks apskatīti koroziju veidi, t.i.:
1. ķīmiska korozija,
2. elektroķīmiska korozija.
Metālu sairšana ir to ķīmiska vai elektroķīmiska sairšana apkārtējās vides ietekmē, kuras rezultātā, no metāla veidojas tā savienojumi – korozijas produkti. Pateicoties metālu un to sakausējumu labajām mehāniskajām īpašībām, tos plaši pielieto dažādās ierīcēs, taču bieži vien, korozijas procesā izveidojas metālu savienojumi, kuri noved pie metāla un to konstrukciju kvalitātes pazemināšanās, iespējams arī pie avārijām. Grūti ir novērtēt visus zaudējumus, kuri rodas no nevēlamas korozijas, tie veidojas no detaļu nomaiņas un atjaunošanas, dīkstāves un avārijām, izdevumiem aizsardzībai pret koroziju u.c.
Visā pasaulē nepārtraukti veic plašus pētījumus par metālu aizsardzību. Tā kā šie izdevumi ir samērā ievērojami, jāprot racionāli un ekonomiski izvēlēties tos konstrukcijas materiālus, kas ir pieejami.
Tā kā dabā, lielākā daļa metālu, sastopami ķīmisko savienojumu veidā – rūdās, lai iegūtu metālus, nepieciešams pievadīt noteiktu daudzumu enerģijas un veikt to reducēšanas reakciju, veicot šo pārvērtību, sistēmai tiek pievadīta enerģija. No tā izriet, kad necēlie metāli, uz kuriem pamatā balstās mūsdienu tehnika, ir ar enerģiju bagātāka, nekā to savienojumi – rūdas un minerāli, bet dabā patvaļīgi noris procesi, kuru rezultātā veidojas sistēmas un savienojumi ar mazāku enerģiju. Tādā veidā, ar enerģiju bagātākie necēlie metāli, patvaļīgi pārvēršas to savienojumos jeb korozijas produktos.…
