Metaforas ir vārdu nozīmes (satura) pārnesums, kas izskaistina jeb izdaiļo valodu. Svešvārdu vārdnīcā šis termins ir skaidrots, kā aizguvums no grieķu valodas vārda, ar nozīmi pārveidojums; stilistikas izteiksmes līdzeklis – vārda vai jēdziena lietojums pārnestā nozīmē. Tātad, šis tēlainās izteiksmes līdzeklis uz līdzību pamata vienu lietu aizvieto ar citu jeb, vienkārši runājot, metaforas pamatā ir salīdzinājums. Tomēr metaforā, atšķirībā no tāda izteiksmes līdzekļa kā salīdzinājums, netiek izmantoti tādi elementi kā - kā, it kā, tā kā, tāpat kā u.c. Šādi var izvairīties no divām salīdzinājuma daļām, kā arī palielināt nozīmes un jēgas ietilpību. Vēl viens aspekts, kas metaforās atšķiras, - tās gandrīz vienmēr būs īsākas nekā salīdzinājumi. Piemēram, zaļa samta sūnu sega, tiktu izteikta šādi – zaļās sūnas ir maigas un mīkstas kā samts. Bieži vien metaforas vairs nav iespējams izteikt salīdzinājuma veidā, jo tās jau ir valodas sastāvdaļa. Ilgstošas lietošanas gadījumā to izmantotājiem zūd asociācija starp abām sākotnēji salīdzinātajām lietām un metafora kļūst par vienu no vārda tiešajām nozīmēm (saule lec, laiks skrien, galda kāja utt.). Tāpat cilvēku valodā arī ieietas citi salīdzinājumi, bet, atšķirībā no tikko minētajiem, tie tiek izmantoti, lai padarītu runu tēlaināku un spilgtāku, piemēram, zeltainas smiltis – norāda uz to, ka smiltis ir koši dzeltenas. Laikam ritot, daudzas metaforas kļūst par visiem saprotamiem un jau minimālāku tēlainību izsakošiem sinonīmiem, piemēram, balta māmuļa – apzīmē sirmu sievieti gados. Vārds balts ir sinonīms vārdam sirms.
…