Metafiziskā glezniecība. Džordžo de Kīriko daiļrade

Apskatot gleznu “Cobat” autore secina, ka mākslinieks de Kiriko iedvesmojās no mītiem, attēlojot statiskas figūras, radot sarežģītu gleznojumu, kas atspoguļo mākslinieka augsto profesionalitāti.
Sākoties Otrajam pasaules karam, mākslinieks darbos atainoja tikai zirgus, dabas ainavas un oficiālus portretus, kas pauda klasiskās mākslas un aeroloģijas nianses. Autore uzskata, ka de Kiriko glezniecību ierobežoja politiskie apstākļi. 1946. gadā mākslinieks saņēmu asu kritiku no apkārtējās sabiedrības, uzzinot, ka viņa darbi tika uzskatīti par viltojumiem. De Kiriko sāka gleznot neo-barokāla stilā.
20.gs. beigās un līdz pat mūža beigām mākslinieks sāka veidot skulptūras, ilustrācijas un teātra dekorācijas. Šī jaunā stilistika apvienoja neo-baroka un metafizisko glezniecību. Mākslinieks izmantoja spilgtu caurspīdīgu stilu, kas paradoksālā kārtā atgādināja neo-baroka stilistiku.
De Kiriko turpināja gleznot līdz pat deviņdesmit gadu vecumam. Pēc nāves mākslinieks atstāja lielu bagātību nākamajām paaudzēm mākslas pasaulē, sākot ar uzgleznotajām gleznām, beidzot ar teorētiskajiem uzskatiem metofizikālajā mākslā un neo- barokā. No mākslinieka darbiem vēlāk ietekmējās tādi sirreālisma gleznotāji kā Īvs Tangi (Yves Tanguy), Renē Magrits (Rene Magritte), Makss Ernsts (Max Ernst) un Salvadors Dalī (Salvador Dali).

…