Metabolās artropātijas jeb metabolās locītavu saslimšanas ir viena no reimatoloģisko saslimšanu grupām.
Dažāda veida vielmaiņas traucējumiem cilvēka organismā ir galvenā loma metabolo artropātiju attīstībā. Ir pierādīta urīnskābes vielmaiņas traucējumu loma podagras etioloģijā, kalcija vielmaiņas traucējumi pie hondrokalcinozes, dzelzs vielmaiņas traucējumi pie hemohromatozes artropātijām.
PODAGRA
Podagra – tulkojumā no grieķu valodas – kāju slazds, kāju lamatas. Tā ir metabola artropātija, kurai ir raksturīga urātu kristālu nogulsnēšanās locītavās un citos organisma audos, kas veidojas purīna bāzu un urīnskābes metabolisma traucējumu rezultātā
Etioloģija un patoģenēze.
Etioloģiskais faktors ir purīna bāzu metabolisma traucējumi, kurus izraisa iedzimta vai iegūta to fermentu aktivitātes pavājināšanās, kuri regulē šo procesu organismā. Podagras attīstības pamatā ir stabili paaugstināts urīnskābes līmenis asinīs (hiperurikēmija).
Izšķir primāru (idiopātisku) un sekundāru podagru. Tiek uzskatīts, ka primāra podagra saistīta ar ģenētiski determinētiem to fermentu defektiem, kuri piedalās urīnskābes sintēzes procesā. Par primāras podagras etioloģisko momentu uzskata arī urīnskābes izvades caur nierēm mehānisma traucējumus.
Piemēram guanidīn fosforiboziltransferāzes defecīts jau agrīnā bērna vecumā noved ne tikai pie podagras un hiperurikēmijas, bet arī pie psihoneiroloģiskiem traucējumiem.
Sekundāra podagra attīstās kā komplikācija pie virknes saslimšanu un patoloģisku procesu. Dažu slimību gadijumā notiek pastiprināta urīnskābes veidošanās. (Mieloproliferatīvas un limfoproliferatīvas saslimšanas, policitēmija, hemolīze, hemoglobinopātijas, hroniska intoksikācija ar svinu). Podagras lēkmes iespējamība pieaug
…
