„ Prāts ir uzvarējis, un iesākas taisnības gadsimtenis. Visas, pat vismazāk attīstītās tautas pārņem kvēla cilvēka cieņas un cilvēka tiesību sajūta. Gudri valdnieki izprot savu aicinājumu izplatīt ap sevi laimi, prieku un gaismu. No studiju istabas tumsas viņi ceļ gaismā augstākās zināšanas dārgumus; tos viņi rūpīgi izlieto valsts uzlabošanai un tā izmanto savas valdnieka tiesības vienīgi tam, lai nodrošinātu savu tautu labklājību....”
Tā iesākas Garlība Helviga Merķela darbs „ Latvieši, sevišķi Vidzemē filozofiskā gadsimta beigās.”
Izcils un atdzīts savā laikā rakstnieks Vācijā, bet nicināts un pelts Latvijā – muižnieku sīvo naidu juta Merķelis uz savas muguras. Vācbaltu apgaismotājs, publicists, rakstnieks, domātājs, bet pazīstams arī kā ievērojams sava laika estētiķis, mākslas zinātnieks, literatūras kritiķis; risinājis arī kultūras un estētikas jautājumus. No visiem Baltijas vācu apgaismotājiem, kas darbojušies Latvijā, Merķelis bija viskvēlākais cīnītājs pret zemnieku nežēlīgo ekspluatāciju 18. gadsimtā, garīgo un saimniecisko apspiestību, bet arī dziļajā interesē par latviešu kultūru pagātnē un nākotnē.…