Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
2,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:123137
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 23.05.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Tēzes    3
  Ievads    4
1.  Merkantilisma rašanās    6
2.  Merkantilisma galvenie principi, to paudēji    8
2.1.  Vilhelms fon Horniks    8
2.2.  Džons Loks un Deivids Hjūms    10
2.3.  Žans Batists Kolbērs    11
3.  Merkantilisma kritika    13
  Nobeigums    15
  Literatūras avoti    16
Darba fragmentsAizvērt

1.Merkantilisma ideju pamatā ir naudas (zelta, sudraba) loma jebkurā dzīves sfērā, piešķirot tai viennozīmīgu prioritāti pār vispārcilvēciskajām, morāles un ētikas vērtībām, un izvēloties naudu par noteicošo visu vērtību mēru.

2.Merkantilisma virziens radās laika posmā no XVI līdz XVIII gadsimtam, un tā rašanos noteica tajā laikā izveidojusies politiski ekonomiskā situācija Rietumeiropas valstīs, kas diktēja nepieciešamību veidot nacionālās valstis stipras un varenas.

3.Galvenais merkantilisma pamatideju paudējs ir austriešu jurists Vilhelms fon Horniks, kura mācības pamatā bija teorijas par nepieciešamo eksporta pārsvaru pār importu, nodarbinātības veicināšanu, zelta un sudraba lomu valstī u.c. atziņas.

4.Neskatoties uz merkantilisma aso kritiku, tā idejas un pamatprincipi nereti saglabā savu aktualitāti arī mūsdienās, turklāt par prioritāti izvirzot ne tikai valstij piederošā naudas daudzuma vairošanu, bet gan arī savas personiskās bagātības.
1763. gadā O. G. Mirabo ieviesa jaunu terminu “merkantilisms”, kas atvasināts no latīņu valodas vārda mercari un nozīmē pirkšanu, tirgošanos.
Merkantilisma pamatā ir pasaules uzskats, ka visu vērtību pamatā ir nauda un tai pielīdzināmas materiālās vērtības. Šāds uzskats, kas nosaka minēto vērtību skalas prioritāti, zināmā sabiedrības daļā ir pastāvējis jau kopš tā laika, kad vēl tikai sāka veidoties maiņas tirdzniecība. Tomēr kā filosofijas jeb ekonomiskās domas novirziens tas sāka attīstīties XVI – XVII gadsimtā, kad sāka veidoties lielas un spēcīgas nacionālās valstis, kas prasīja pārkārtot saimniekošanas sistēmu un nenovēršami ietekmēja arī ekonomiskās domas virzību.1
Merkantilisms un tā novērtējums nekādā ziņā nav viennozīmīgs. No morāli ētiskā viedokļa tas ir daudzējādā ziņā vērtējams nosodoši. Merkantilu mērķu vadīts cilvēks bieži amorālu rīcību. Tomēr tajā pat laikā merkantilismam piemīt arī izteikti pozitīvi vērtējamas īpašības. Svarīgākais, ka merkantilisma īstenošana ir attaisnojama tur, kur tas skar valsts intereses un nevis cilvēka dvēselisko dzīvi.
Tāpēc jautājums par merkantilisma būtību un vietu ir aktuāls. Valsts dzīvē par merkantilisma pretstatu var uzskatīt arī bezsaimnieciskumu un nespēju ekonomiski domāt, vērtēt, rīkoties.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties