SECINĀJUMI
1. Merkantilisms Anglijā veicināja ražošanu un rūpniecības attīstību, jo tika uzskatīts, ka eksports rada valsts bagātības pieaugumu.
2. Mainījās vērtības, pēc kurām varēja noteikt valsts bagātību. Viduslaikos galvenā vērtība bija zeme, taču merkantilismā tas bija zelts un sudrabs.
3. Eksporta pieaugums un importa ierobežošana paaugstināja preču cenas.
4. Merkantilisms deva iespēju Anglijai izvairīties no militāra konflikta ar Spāniju naudas dēļ, taču vēlāk šī politika izraisīja daudz starptautisko konfliktu.
5. Anglija, pateicoties merkantilisma politikai, izkļuva no ekonomiskās krīzes un panāca pārsvaru pār Spāniju.
6. Anglija karos iztērēto naudu atguva ar iekasētiem augstiem tirdzniecības nodokļiem.
7. Autore uzskata, ka neveiksmīgi pieņemti likumi un nodokļi tieši traucēja valsts bagātības pieaugumam.
8. Likumi bija negatīvi vērsti pret Anglijas kolonijām un to neatkarību tirdzniecībā.
9. Anglijā ekonomikas attīstīšanā galvenā loma bija vilnas ražošanai.
10. Autore secina, ka Anglijā augstie nodokļi strauji samazināja vilnas ražošanu.
11. Analizējot vēsturisko notikumu gaitu, var novērot, ka merkantilisma politika ilgtermiņā kļuva par neveiksmīgu, jo tirdzniecībā nebija brīvības- to regulēja valsts.
12. Merkantilisma apvienību galvenais uzdevums, autoresprāt, bija valdības pieņemto likumu izpildīšanas kontrole.
…