Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
1,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:850978
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 05.01.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Teorija kā radās mēness   
  Mēness   
  Kas ir uz mēness   
  Mēness virsma   
  Kāpēc mēness izskats mainās   
  Mēness pirmā fāze   
  Mēness otrā fāze   
  Mēness trešā fāze   
  Mēness ceturtā fāze   
  Kāpēc mēness spīd   
  Kas ir aptumsums   
  Secinājumi   
Darba fragmentsAizvērt

Populārākā teorija ir tāda, ka 4,5 miljardi gadu atpakaļ Zeme sadūrās ar kādu lielu debess ķermeni, un šī trieciena rezultātā izveidojušies gabali savākušies uz orbītas ap Zemi. Tālāk tie nepārtraukti sadūrušies, drupinājušies un ir izveidojusies auksta masa, kura ar laiku sablīvējusies līdz beigās kļuva par Mēnesi. Tagad Mēnesim ir garoza un mantija, bet nav ne šķidra kodola, ne magnētiskā lauka. Tā ģeoloģiskā attīstība beigusies pirms vairākiem miljardiem gadu.
MĒNESS
Mēness ir mūsu Zemes vienīgais dabiskais pavadonis (debess ķermenis, kas riņķo ap planētu vai zvaigzni) un tas riņķo ap to aptuveni 384000 km lielā attālumā. Salīdzinot ar citiem kosmosa attālumiem, tas ir mazs attālums, bet priekš zemes cilvēkiem tas ir pietiekams attālums, jo ja cilvēks ar automašīnu mēģinātu šādu attālumu veikt, viņam būtu jābrauc ( ar 100 km/h) apmēram 5 mēneši. Mēness diametrs ir 3475 km liels un, salīdzinājumā ar Zemes diametru, tas ir gandrīz 4 reizes mazāks par to. Pēc manām domām tā ir liela atšķirība, jo mēness Zemi apriņķo lielā ātrumā, jo visu zemi tas ir apriņķojis 27 dienās un 8 stundās. Mēness diametrs ir 3 474 km.Tas rotē ap asi precīzi ar to pašu periodu, tajā pašā plaknē un virzienā. Tāpēc no Zemes redzama tikai viena puslode ( precīzāk – 59 % virsmas) . Mēness diena un nakts ilgst divas mūsu nedēļas un, kaut arī tas pagriež pret Sauli te vienu te otru pusi, šajā laikā Mēness virsa pagūst gan stipri sakarst, gan stipri atdzist temperatūra mainās no+115oC svelmainā dienā līdz -160oC ledainā naktī. Uz Mēness nav ūdens, tādēļ uz tā nevar dzīvot dzīvnieki un augt augi. Mēness virsu veido plaši līdzenumi un lieli kalni, kurus izrobo neskaitāmi krāteri. Mēness pats nespīd. Tas kā liels spogulis atstaro saules gaismu.
Uz mēness novērojamas ļoti daudzas vājas mēnesstrīces, kuru centri dažkārt atrodas pat 700 km dziļumā un kurām ir tendence atkārtoties ar tādu pašu periodu, ar kādām mēness ķermenī mainās Zemes un Saules izraisīto paisuma spēku radīto deformāciju lielums. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −1,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1142927
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties