Biškopība ir īpatnēja lauksaimniecības nozare. Bites kā medus ražotājas cilvēki izmanto jau kopš seniem laikiem. Biškopību pārsvarā saista tikai ar medus ieguvi. Bez medus no bitēm iegūst arī vasku, propolisu, ziedputekšņus, bišu indi, peru pieniņu. Visiem šiem produktiem ir ievērojama nozīme medicīnā, kosmētikā, rūpniecībā. Svarīga nozīme ir vaskam, kuru izmanto radiotehnikā, metalurģijā, farmakoloģijā, parfimērijā. Pēdējā laikā ir pieaugusi propolisa jeb bišu līmes nozīme. To izmanto medicīnā. Bez tam bitēm svarīga loma ir lauksaimniecības kultūraugu apputeksnēšanā. Daudzu entomofilo augu ražotspēja pilnā mērā ir atkarīga no bišu darbības. Tādi augi ir sarkanais āboliņš, lucerna, gurķi, griķi, augļu koki, avenes un citi, kas kā medus augi nav sevišķi augstu vērtējami.
Biškopība neprasa lielus kapitālieguldījumus, tomēr tās darbības uzsākšanai nepieciešami līdzekļi bišu saimju, stropu, mākslīgo šūnu un inventāra iegādei. Liela uzmanība jāpievērš nepārtrauktam medus augu konveijeram.
Bites ziedošos augus aplido plašā teritorijā ap savu mājokli. Nereti tās lido tālāk par 3 km, taču par produktīvu uzskata bišu lidojumu līdz 2 km attālumam. Dodoties tālāk, bites patērē daudz barības lidošanai, mazāk nektāra tiek atnests stropā un bišu darbība kļūst mazproduktīva.
Par ienesumu sauc bišu izlidojumos ievākto un bišu pārtikā izmantojamo vielu daudzumu. Pārsvarā bites izmanto divus ienesuma avotus – ziedu nektāru (medu) un putekšņus (bišu maizi). Trešais ienesuma avots ir uz augu lapām parazitējošo kukaiņu izdalījumi (lapu jeb izsvīduma medus).…
