Mana izvēlētā kursa darba tēma mācību priekšmetā «Agrārā ekonomika" ir «Medus ražošana un realizācija Latvijā".
Biškopībai kā nozarei ir nozīme ne tikai Latvijas lauksaimniecībā, bet visā tautsaimniecībā kopumā.
Bišu saimju izmantošana lauksaimniecības kultūraugu apputeksnēšanā ir cieši saistīta ar konkrētās lauksaimniecības kultūras audzētāja ieinteresētību ražas kvalitātes paaugstināšanā un arī kopražas palielināšanā. No bitēm cilvēki iegūst medu, propolisu, ziedputekšņus un vēl citus produktus, kas ir nozīmīgi medicīnā un tautas dziedniecībā.
Kursa darba mērķis ir izpētīt medus ražošanas atšķirības un medus realizācijas iespējas Latvijā.
1.Biškopības nozīme lauksaimniecībā
Biškopība ir lauksaimniecības nozare, kuras galvenās funkcijas ir saimnieciskā darbība un lauku attīstība, medus un citu biškopības produktu ražošana un ekoloģiskā līdzsvara saglabāšana.
Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis ir labvēlīgs augstvērtīga medus iegūšanai. Mērenā klimata zonas jaukto koku meži (kopējā mežu platība valstī ir 28749,6 km2, jeb 44,5% no valsts teritorijas), kas mijas ar plašiem siliem, vēriem, dabiskajām un palieņu pļavām, krūmājiem, purviem un virsājiem, ir lieliska nektāraugu mājvieta. Nektāraugu daudzveidība nodrošina ievāktā medus kvalitāti. To papildina arī klimatiskie apstākļi - īsajā ziedēšanas laikā nektārs izdalās koncentrētāks un bagātāks ar bioloģiski aktīvām vielām. [12]
Ievāktais medus Latvijā ir salīdzinoši tīrs un nepiesārņots - te nav spēcīgi attīstītas rūpniecības un lauksaimniecības, kas varētu radīt vides piesārņojumu. Latvijā samazinās lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības, veidojas dabiskās pļavas un krūmāji, mežu izcirtumi pārvēršas par bagātiem nektāraugu masīviem, kuros aug virši, vēj kaņepes un avenes.…