Medus klasifikācija Latvijas kombinētajā nomenklatūrā

2.Prečziniskā nodaļa


Par dabisko medu sauc saldu, aromātisku vielu, ko bites ražo no augu nektāra vai saldā šķidruma, kas atrodas uz augu lapām. Bites to pārstrādā medus guziņā, ielej šūnās, nogatavina un aizvāko.
Produktu, ko iegūst, bitēm pārstrādājot cukursīrupu, augļu un ogu sulas vai citas cukuriem bagātas vielas, par dabisko medu neuzskata, jo tanī nav visas dabiskajā medū sastopamās vielas.
Medus ķīmiskais sastāvs ir atkarīgs no ievāktā nektāra, klimatiskajiem apstākļiem, bišu rases utt.
No cukuriem medū visvairāk ir glikoze, fruktoze un saharoze, bet sastopama arī maltoze, melicitoze u.c.
Glikozes (vīnogcukurs) medū ir līdz 35%. Glikoze ir vienkāršs cukurs, balta, kristāliska viela, kristalizējas ātri, to viegli izmanto cilvēka organisms.
Fruktoze (augļu cukurs) medū ir 35-38%. Vienkāršs cukurs, balta, kristāliska, ļoti salda viela, kristalizējas ļoti slikti, cilvēka organisms izmanto viegli. Jo vairāk medū fruktozes, jo sliktāk tas kristalizējas.
Saharoze medū nepārsniedz 7%.
Minerālvielas. Medū konstatēti 37 pelnu elementi. Sevišķi daudz medū ir K, P, Ca, Cl, S, Na, Mg. No mikroelementiem Fe, Mn, Cu, Co. Viršu medū daudz Al, Mg, Mn, Cu. Lapu medū minerālvielu ir vairāk nekā ziedu medū.
Olbaltumvielām ir arī fermentatīva aktivitāte. Medū konstatēti fermenti: invertāze, amilāze, diastāze, fosfatāze, katalāze, lipāze. Medū sastopamas 23 brīvās aminoskābes. Visvairāk ir prolīna un fenilalanīna, tad seko asparagīnskābe, glutamīnskābe un tirozīns.

…