Medikamentu bīstamība

Katrā mājā (tā tam vajadzētu būt) atrodas lielāki vai mazāki medikamentu krājumi – glābiņš, kad organisms pats nespēj cīnīties pret kādu kaiti vai arī noticis nelaimes gadījums un steidzami vajadzīga palīdzība. Dažiem krājumi aprobežojas ar aktīvo ogli, citramonu, validolu un kādu pārsienamo līdzekli; tiem, kuriem ir hroniskas vai nopietnas akūtas veselības problēmas, zāļu skapīša saturs ir daudzveidīgāks.
Ar gadiem veidojas medikamentu pārpalikums, kam vairāk nav pielietojums sadzīvē. Tāpat šie medikamenti, kam beidzies derīguma termiņš, kļūst par bīstamajiem atkritumiem, kas nelabvēlīgi var ietekmēt ne tikai cilvēku veselību, bet arī apkārtējo dabu. Rodas jautājums – kur lai liek šos medikamentu krājumus?

Medikamenti

Medikamenti, ārstniecības preparāti ir lietošanai piemērotā formā sagatavoti zāļlīdzekļi, t.i., bioloģiski aktīvi ķīmiskie savienojumi, kas tiek izmantoti ārstnieciskos, profilaktiskos vai diagnostiskos nolūkos.
Medikamentus iegūst no:
dzīvnieku (piemēram, fermentu un hormonu preparāti);
augiem (alkaloīdu, glikozīdu preparāti);
mikroskopiskām sēnēm (antibiotikas, fermentu preparāti).
Taču visbiežāk medikamentus iegūst ķīmiskās sintēzes ceļā.
Medikamentus ražo dažādu
cieto (pulveri, tabletes, dražejas, kapsulas);
mīksto (ziedes, pastas, supozitoriji);
šķidro (šķīdumi, mikstūras, ekstrakti, tinktūras, uzlējumi, novārījumi)
zāļu formu vai medicīnisko aerosolu veidā.
Medikamenti lietojami noteiktās devās. Organismā tos var ievadīt:
caur gremošanas traktu (palikt zem mēles, iedzert, ievadīt caur taisno zarnu);
ar injekcijām (zem ādas, muskulī, vēnā);
ieelpojot (ar inhalācijām);
kā arī aplicējot lokāli (piemēram, ziedes, acu, deguma pilieni).…