Pēdējā laikā arī Latvijā, kā daudzās citās pasaules valstīs, tiek daudz diskutēts par mediju lielo ietekmi uz valsts dzīvi. Par politiskās un biznesa varas ietekmi uz mediju atspoguļoto informāciju, par draudošo paredzējumu vai secinājumu, ka mediji jau ieņem likumdevējvaras, tiesu varas un izpildvaras vietu, kā ar par mediju lomu demokrātijas ietekmēšanā un nostiprināšanā. Var teikt, ka mūsdienu sabiedrības ierindas loceklis ir atkarīgs no saziņas līdzekļu sniegtās informācijas. Cilvēki daudz vairāk laika pavada, iegūstot informāciju no masas saziņas līdzekļiem, nekā runājot ar citiem cilvēkiem.. Atteikšanās no mediju lietošanas nozīmētu izolāciju. Lasītājs (skatītājs) nevar būt klāt visos notikumos, viņš nevar pats analizēt visu to, kas viņam jāzina, lai būtu informēts sabiedrības loceklis. Tādēļ viņš parasti ir spiests uzticēties viņa izvēlētā saziņas līdzekļa godprātībai, pat ja viņam konkrētā gadījumā par to ir šaubas.
"Lai atvērtās sabiedrības izdzīvotu, ir jānostiprina to imunitāte pret "vienīgām patiesībām" un to sludinātājiem," teikts Edgara Imanta Siliņa grāmatā Lielo patiesību meklējumi. "Ikviena patiesība bez sava pretmeta ir tikai puspatiesība: tikai papildināta ar savu komplementāro pretmetu tā kļūst par īsteni pilnīgu Lielās Patiesības iemiesojumu."…