Ievads
Komunikācijas process pasaulē sākās līdz ar grāmatu iespiešanas pirmsākumiem. Pirms tam dominēja tiešā komunikācija ar runātās un rakstītās valodas palīdzību. Pirmatnējās un viduslaiku sabiedrības locekļi sazinājās bez tehnisko mediju palīdzības, iztiekot ar starp personu saziņu. Cilvēku pārvietošanās bija nosacīta, informāciju piegādāja ziņneši, skaldi un sludinātāji. Komunikācijas struktūra strauji nemainījās arī brīdī, kad sākās rakstītā teksta pirmie tiražēšanas mēģinājumi. Tikai 17. gs. Sabiedrībā radās vajadzība pēc modernākiem komunikācijas veidiem, tāpēc veidojās mediji, kas nosacīti atgādināja avīžu iedīgļus. Šajā brīdī jau bija izveidojušies gan ekonomiski, gan politiski priekšnosacījumi masu komunikācijai.
Pirmās avīzes informēja par ekonomiska rakstura jaunumiem, piegādājot ziņas un informāciju. Politiskā dzīve pirmajās avīzēs tika atspoguļota autoritārā izteiksmē, lai oficiāli izplatītu valdnieka vai valdības oficiālo informāciju un apzināti manipulētu ar sabiedrisko domu. Nākamais solis mediju attīstībā saistāms ar vidusšķiras izvirzīšanos sabiedrības priekšplānā un industriālajām reformām. Industriālisms ietekmēja mediju attīstību. Urbanizācija un darba dalīšana mainīja cilvēku dzīvi lielpilsētās, pārvēršot to līdz nepazīšanai. Jaunas ziņas un informāciju vairs nebija iespējams saņemt un piegādāt tā, kā bija ierasts lauku apstākļos, kad kaimiņš nodeva ziņas citam kaimiņam un valstisku vēstījumu paziņošanai pietika ar vietējās baznīcas kanceli vai uzsaukšanu vietējā tirgus laukumā.
Pilsētniekiem bija nepieciešami efektīvāki informācijas avoti. Industriālisms radīja priekšnosacījumu avīžu dzimšanai. Vietējie grāmatu izdevēji automātiski kļuva par pirmo – vietējo avīžu izdevējiem un paši pildīja redaktora un izplatītāja funkcijas. Šīs norises ietekmēja arī sabiedrības demokratizācijas procesi un no tiem izrietošās publiskās politiskās debates. 1…