Mediju dienas kārtība un politiskā komunikācija prezidenta vēlēšanu laikā latviešu un krievu presē

Mediju dienas kārtība

Mūsdienās masu mēdiji ir tie, kas zināmā mērā nosaka to, kas sabiedrībai svarīgs, par ko tai domāt, un, par ko diskutēt. Sabiedrība savā dienas kārtībā kā svarīgākās nereti uzskata tās tēmas un jautājumus, kas izceltas masu mediju ziņu blokos. Vairāki komunikāciju teoriju radītāji uzskata, ka sabiedrība pieņem masu mēdiju radīto dienas kārtību, nevis otrādi. Šo faktu jau pagājušā gadsimta 20-tajos gados apstiprinājis arī komunikāciju teorijas radītājs Lipmans (Lippmann), kurš konstatēja, ka pastāv process, kur masu mēdiji nosaka, par ko sabiedrībai domāt un diskutēt. Pasaule atrodas ārpusē, bet tās attēli – mūsu galvā. Mēdiji sabiedrības/indivīda prātos rada it kā bildes, kas liek konkrētam indivīdam reaģēt nevis uz sabiedrībai aktuālu notikumu, bet tieši uz šīm bildēm. Šī iemesla pēc, dienas kārtības veidošanās procesā notiek konkrētu notikumu pārmodelēšana. Protams pastāv dažādi veidi kā masu mēdiji pārmodelē šos notikumus un pasniedz tos sabiedrībai. Un tieši veids (rāmējums) kā mēdiji pasniedz konkrētos notikumus vai jautājumus ir tas, kas būtiski var ietekmēt politisko komunikāciju. Ziņu rāmji nosaka to, kā tiek pasniegta informācija. Tie sevī ietver atlasi, izvirzot priekšplānā kādu konkrētu problēmu, problēmas cēloņu interpretāciju un iespējamo risinājumu. Ziņu rāmji nosaka to, kā sabiedrība/indivīds interpretē informāciju, aktivizējot jūtas, vērtības, viedokļus par kādām parādībām, tādējādi nonākdami pie kāda slēdziena.
Kā apgalvo M. Makkombs (M. McCombs) – mediju dienas kārtības veidošana politisko kampaņu laikā ir spēcīgs, nozīmīgs paņēmiens, kas nosaka mediju saturu un izraisa noteiktus mediju efektus. Pēc Makkomba domām, mediju dienas kārtība fokusējas uz tādu efektu kā uzmanības palielināšanu, un šis mediju dienas kārtības efekts skaidrojams ar sabiedrības /indivīda interesi un vēlmi spriest par jautājumiem un problēmām, kas tiek atspoguļoti medijos.…