Medicīniskā parazitoloģija. Helmintozes

6.4. Lenteņi (Latvijas sugas)
Lenteņi (morfoloģija):
Vairāk nekā 1500 sugu parazitē noteiktu sugu dzīvniekos un arī cilvēkā. Parazītiskā dzīves veida dēļ lenteņiem nav ne gremošanas kanāla, ne maņu orgānu. Ķermenis dorsoventrali saplacināts, izstiepts garas lentas veidā un sastāv no galvas jeb skoleksa (scolex), kakla un strobilas. Strobila sastāv no 3 līdz vairāk tūkstošiem posmu jeb proglotīdu. Retāk sastopami lenteņi ar neposmotu ķermeni. Uz galvas ir piesūcekņu un āķu piestiprināšanās orgāni. Parasti ir četri piesūcekņi, kas atrodas galvas priekšgala apmalē. Retāk piesūcekņu vietā ir divas gareniskas piesūkšanās bedrītes jeb botrijas. Āķi atrodas vai nu tieši galvas virspusē, vai uz īpaša ievelkama snuķa vienā vai vairākos apļos. Bieži āķu nemaz nav. Kakls ir augšanas zona, no kuras attīstās jauni posmi. Posmi parasti ir četrstūraini. Posmos metamēri atkārtojas tiem raksturīgais orgānu komplekss, proti, izvadkanāli, nervu stiegras, spēcīgi attīstītie dzimumorgāni. Ķermeni sedz kutikula, zem kuras stiepjas smalkas muskuļu šķiedras. Nervu sistēma vāji attīstīta, sastāv no centrālā nervu mezgla un vairākiem pāriem garenisku nervu šķiedru. Izvadorgāni protonefridiju tipa. Gar sāniem stiepjas 2 galvenie kanāli, kas savienojas savā starpā ķermeņa kaudālajā galā, kur dažreiz veido nelielu urīnpūsli. Evolucinārie lenteņi ir vienkāršāki nekā veltņtārpi, par to liecina, piemēram, tas, ka lenteņi ir hermofrodīti.
Attīstības cikls:Lenteņu dzīves cikls ir ar vairākām attīstības stadijām – ola, kāpurs, pieaudzis īpatnis. To sauc par attīstību ar pārvēršanos jeb metamorfozi. Parazītu attīstība no olas notiek ar divu vai triju saimnieku maiņu. Tāda sarežģīta dzīves cikla uzturēšanai nepieciešama „pārbagāta vairošanās”, tāpēs katrs parazīts rada ārkārtīgi daudz olu, tērējot šai misijai gandrīz visus no saimnieka nozagtos resursus.
…