Nobeigums
Kopumā, strādājot pie šī referāta, es uzzināju ļoti daudz jauna gan par pasaules vēsturi, tās periodizāciju un notikumiem, gan par specifiskākām lietām medicīnas vēsturē. Pēc darba pabeigšanas es nonācu pie vairākiem secinājumiem.
Pirmkārt, es sapratu to, ka viduslaiki ir daudz lielāks tumsonības laikmets, nekā tas bija vairāk nekā tūkstoš gadus atpakaļ Seno Austrumu civilizācijās. Meklēdama salīdzinājumus, es sapratu to, ka austrumi kopumā bija attīstījušies jau daudz tālāk un ātrāk. Kamēr Eiropā vēl valdīja tumšie viduslaiki un cilvēki veidoja nelielus caurumiņus galvaskausā, lai ārstētu garīgas slimības un galvassāpes, rezultātā ienēsājot infekcijas un sliktākajā gadījumā nomirstot, austrumos cilvēki bija atvēruši aptiekas un sacerējuši ekstensīvi garas grāmatas par ārstnieciskajiem augiem un to efektiem.
Otrkārt, var secināt, ka vispārējie medicīniskie uzskati ir bijuši balstīti uz mitoloģiskiem, kosmogoniskiem priekšstatiem, bet tomēr cilvēces medicīnas attīstībā bija sākusies izaugsme, un cilvēki sāka vairāk pētīt anatomiju un tiešām centās izprast medicīnu vairāk balstoties uz faktiem, ne tikai seniem ticējumiem. Lielākoties Eiropas valstīs bija cieša saikne ar reliģiju un ar to saistīti ļoti stingri uzskati. Pār cilvēka dzīvi visos aspektos valdīja baznīca, tajā skaitā arī par medicīnisko dzīvi. Baznīca vadīja slimnīcas un tām bija arī daļēja teikšana pār zinātnisko attīstību un atklājumiem.
Treškārt ir novērojams, ka cilvēki vairs neuzskatīja cilvēka ķermeni par ko sakrālu. Viduslaikos cilvēki sāka secēt un pētīt mirušu cilvēku orgānus, tā ievācot vairāk informācijas un faktiskus pierādījums, to ļoti labi var novērot mākslā, jo ar vien vairāk cilvēki sāka zīmēt cilvēka iekšējo uzbūvi un orgānus. Šie zīmējumi, domājams, ir bijuši lietoti kā mācību materiāls to laiku medicīnas un citu zinātņu augstskolu studijās.
…