Mediācijas iespējas administratīvajā procesā... / ID: 266923

Autors: Artjoms Tjutins (198)

Vērtējums:

Publicēts: 17.02.2020.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: 68 vienības

Atsauces: Ir

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	IEVADS	3
1.	MEDIĀCIJAS JĒDZIENA RAKSTUROJUMS	5
1.1.	Mediācijas pirmsākumi	5
1.2.	Mediācijas terminoloģija	7
1.3.	Mediācijas modeļi	11
1.3.1.	Mediācija un vajadzības (Mediācijas U-modelis)	12
1.3.2.	Lietas un personas nošķiršana (Hārvarda labas rīcības modelis)	14
1.3.3.	Mediācijas modeļi Latvijā	17
2.	MEDIĀCIJU REGULĒJOŠĀ NORMATĪVĀ BĀZE	18
2.1.	Mediācijas starptautiskais regulējums	18
2.2.	Mediācijas regulējums Eiropas Savienībā	19
2.3.	Mediācijas normatīvais regulējums Latvijas Republikā	22
3.	MEDIĀCIJAS IESPĒJAS ADMINISTRATĪVAJĀ PROCESĀ	26
3.1.	Mediācijas izmantošanas administratīvajā procesā problēmjautājumi	26
3.2.	Sabiedrības viedoklis par mediācijas nepieciešamību	31
	SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI	35
	IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS	38

Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Mediācija ir brīvprātīgs strīdu risināšanas process, kurā konfliktējošās puses ar neitrālas trešās personas – mediatora - palīdzību pašas mēģina atrast konstruktīvu konflikta risinājumu.
Mediācija ir kā papildinājums un reizē arī alternatīva tiesas procesam; tā ieņem aizvien svarīgāku lomu dažāda veida domstarpību gadījumos. Mediācijas mērķis ir panākt, lai konfliktējošās puses uzsāktu dialogu, kā rezultātā nonāktu pie vienošanās par konfliktsituācijas risinājumu, panākot uz savām interesēm vērstu rezultātu. Tiesvedības sistēma darbojas pēc cita principa, - uz apkopoto faktu un pierādījumu pamata, izmantojot arī sacīkstes principu, tiek pieņemts tiesas verdikts par to, kurai no pusēm ir taisnība. Konfliktsituācijas būtību, pašu problēmu šāds princips neatrisina. Savukārt mediācijas būtība ir pēc iespējas ļaut pusēm pašām atrisināt konfliktu mierīgā sarunu un kompromisu ceļā. Tas nevien atslogo tiesas un samazina tiesvedību skaitu, bet arī mazina spriedzi sabiedrībā, veicinot dialogu starp pusēm.
Mediācijas izmantošana ir apgrūtināta nestabilās demokrātijās, kur ir zema uzticība līdzcilvēkiem un valsts pārvaldei, jo sabiedrībai kopumā ir noraidoša attieksme, indivīdi nemāk komunicēt un vienoties par izlīgumu. Latvijā bieži vien cilvēki izvēlas iet smagnējo tiesvedības ceļu, jo svarīgāks ir tiesneša verdikts par to, kuram no dalībniekiem taisnība, bet ne pats problēmas atrisinājums.
Strīda būtība ir tā, kas pamatā norāda, vai konfliktējošās puses spēs konfliktu atrisināt patstāvīgi. Gadījumā, ja strīds radies par specifiskiem jautājumiem, kur konfliktējošām pusēm nav speciālu zināšanu, tad strīds objektīvi nekad nebūs atrisināts pilnībā. Administratīvo lietu strīdi integrējās mediācijas būtībā. Ne tiesa, ne jurists, ne mediators nespēs labāk izprast administratīvo lietu strīdu kā konfliktējošās puses.
Sākumpunkts jaunu strīdu risināšanas veidiem parasti ir jau pastāvošo strīdu risināšanas veidu pienācīgas kvalitātes nenodrošināšana. …

Autora komentārsAtvērt

Darbu komplekts:

IZDEVĪGI pirkt komplektā ➞ ietaupīsi −7,98 €