Mediācija, tās piemērošanas teorētiskā un praktiskā problemātika

NOBEIGUMS
Kopsavilkot visu iepriekš rakstīto un izpētīto dota darba rakstīšanas laikā, darba autors var secināt, ka, kopumā, darba uzdevumi tika izpildīti un darba mērķi tika panākti, ka arī tika sniegtas atbildes uz jautājumiem, kas tika formulēti šī darba ievadā.
Analizējot mediācijas jēdzienu, būtību, kā arī tiesiskā regulējuma veidu un tiesiskā regulējuma rašanas iemeslus, darba autors var secināt ka:
• mediācija ir brīvprātīgs process, ko nevar realizēt piespiedu kārta, kura gaitā konflikta vai strīda puses cenšas panākt savstarpēji izdevīgu vienošanos, ar mērķi izbeigt strīdu vai konfliktu, piesaistot šīm mērķim trešo (neatkarīgo) pusi – mediatoru;
• Mediācijas pamatprincipi ir – Brīvprātība, Konfidencialitāte (šajā pamatprincipa ietilpst aizliegums mediatoru un mediācijas puses nopratināt kā lieciniekus par faktiem, kas viņiem kļuvuši zināmi mediācijas laikā), Pušu vienlīdzība un sadarbība, ka arī Mediatora neitralitāte un objektivitāte.
• mediācija tiek regulēta ar Mediācijas likumu un daļēji ar Civilprocesa likumu, savukārt izlīgumu, ko teorētiski var apskatīt kā mediācijas paveidu, regulē Kriminālprocesa likums;
• Mediācijas likums tika izstrādāts ar mērķi virzīties uz vienotu mediācijas pamatprincipu un pamatnoteikumu noteikšanu, ka arī ar mērķi veikt preventīvas darbības, lai Latvijā nerastos situācija, kurā pastāvēs pārāk dažādi mediācijas pakalpojumu sniegšanas standarti, tostarp arī tādi, kas var nenodrošināt kvalitatīva mediācijas pakalpojuma sniegšanu konflikta iesaistītajām pusēm;
• Mediācijas likums tika grozīts tikai vienu reizi (2017.gadā) un grozījumu apjoms bija niecīgs (viens punkts 20.pantā).
…