M.Bulgakovs „Meistars un Margarita”

Mihails Bulgakovs
1891.gada 15.maijā piedzima viens no vislasītākajiem 20.gs. rakstniekiem un dramaturgiem.[7] Viņa dzīve vienmēr ir bijusi pilna ar mīklām, kuras interesē mūsdienu literatūras cienītājus.[5]
M.Bulgakovs bija teātra un operas cienītājs. Viņš kolekcionēja biļetes no teātra izrādēm un koncertiem, kurus apmeklēja.[6][7] Viņš bieži apmeklēja „Lielo Teātri”, īpaši operu „Faustu”. Šī opera vienmēr uzlaboja ciņam garastāvokli. Īpaši tuvs viņam bija paša Fausta tēls. Bet vienreiz viņš atgriezās no teātra drūms, dziļas depresijas stāvoklī. Tas bija saistīts ar daiļdarbu, kuru viņš nesen sāka rakstīt lugu „Batumi”. Piekrītot sacerēt šo lugu par Staļinu, Bulgakovs pazina sevī Fausta tēlu, kurš pārdeva dvēseli sātanam.[7]
Slavenais rakstnieks ieguva medicīnas izglītību un strādāja par ārstu.[5] 1917.gadā Bulgakovs atgriezās dzimtajā ciemā no Maskavas. Tas, ko viņš redzēja pilsētās, ļoti sāpināja viņu. Ielās viņš redzēja ne tikai revolūciju, bet arī daudz cilvēku, kuri slimoja ar sifilisu, kurus bija jāārstē katru dienu. Kā arī viņam bija jāārste pūļus no frontes aizbēgušos kareivjus. Vienreiz viņš ar muti, izmantojot trubiņu, izsūca difterijas plēves no smagi slima bērna kakla. Visdrīzāk, ka plēve nokļuva ārsta mutē.[2] Bulgakovs smagi saslima, bet nevarēja lietot pretdifterijas zāles, jo tās izsauca alerģisko reakciju. Nespējot izciest briesmīgas sāpes, Bulgakovs paprasīja sievu injecēt viņam morfiju.[5] Pēc dažām dienām viņš izārstējās, bet atteikties no morfija nesteidzās. Viņš lietoja to 2 reizes dienā. …