Šobrīd Latvijā pastāv vairākas uzņēmējdarbības sfēras. Tomēr kā izplatītākā ir tirdzniecība – gan vairumtirdzniecība, gan mazumtirdzniecība. Katru gadu, pat katru mēnesi
mūsu republikā parādās jauni veikali, jauni lielveikali, kaut gan citi tajā pašā laikā tiek slēgti.
Tajā pašā laikā tirdzniecība nevar pastāvēt, ja valstī nav ražošanas – tas nozīmē, ka nav arī eksporta, samazinās darba vietas un jūtama recesija.
Tirdzniecību, kā populārāko uzņēmējdarbības veidu, raksturo ātrā līdzekļu aprite un salīdzinoši mazie ieguldījumi ar ražošanu. Tāpēc arī izskaidrojams lielais tirdzniecības uzņēmumu skaits.
Šo tēmu savā patstāvīgajā darbā es izvēlējos tādēļ, ka vēlos izanalizēt situāciju, kas pašreiz pastāv Latvijas mazumtirdzniecības tīklā un mazumtirdzniecības saistību ar vairumtirdzniecību.
Jau 1999.gadā tika izveidota darba grupa vienotu tirdzniecības noteikumu izstrādāšanā. Darbs tādu normatīvo dokumentu veidošanā, kas sakārtotu tirdzniecības jomu, sākās pēc valsts ieņēmumu dienesta iniciatīvas. EM pieaicināja arī Valsts statistikas pārvaldi, lai konstatētu, kā uzņēmēji sniedz informāciju par vienlaikus veikto vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību.
EM izstrādātajā koncepcijā bija definēta problēma, parādīti tās risinājuma veidi un līdzekļi, kā arī prognozētas sekas, ja problēma netiks risināta. Tās dalībnieki secināja, ka daudzus problemātiskos jautājumus tirdzniecībā atrisinās Komerclikums. Tā kā EM jau bija izstrādājusi koncepciju par vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanu, tad darba grupa sāka darbu pie noteikumiem par vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību un to organizēšanas kārtību.…