Livonijas karš(1558.-1583.) bija iznīcinājis trīs ceturtdaļas no visām zemnieku sētām , un, protams, arī baznīcas gandrīz visas bija izpostītas. Pilsētās, ciemos un pilīs atradās pussagruvušas baznīcas, garīdznieku skaits bija niecīgs.
Latviešu tauta bija bez jebkādām grāmatām, bez skolām, bez garīgas kopšanas.
Livonijas ordenis jau no 1557. gada iekasēja skolas naudu no zemniekiem, bet negādāja par zemnieku garīgām vajadzībām, kas bija kļuvusi aktuāla pēc Reformācijas kustības. Kurzemes un Zemgales hercogs Gothards Ketlers ir pazīstams ar baznīcu un skolu dibināšanu. Hercoga uzdevuma Jelgavas mācītājs, superintendants Stefans Bīlovs ap 1565. gadu veica pirmo baznīcas vizitāciju Kurzemē un Zemgalē. S. Bīlovs apmeklēja Jelgavas, Dobeles, Bauskas lielākās un citās hercogistes pilsētās mazās baznīcas un kapelas. S Bīlovs konstatēja, ka Kurzemē un Zemgalē ir 35 baznīcas – mazas, pussagruvušas, sliktā stāvoklī, bet lielākas baznīcas ir tikai Jelgavā, Dobelē un Bauskā. Par redzēto S. Bīlovs bija tik satriekts, ka atteicas no superintendanta amata un devas uz Vāciju. Kad hercogs mēģināja pierunāt S. Bīlovu palikt savā amatā, viņš atteica, ka “superintendantam Kurzemē vajadzīgas 14 sevišķas īpašības, tai skatā liela pazemība, darbs un liela pacietība, bet viņam tādu neesot”.
1567. gada 28. februārī Rīga sasauca Bruņinieku landtāgu , lai izlemtu jautājumu par baznīcu, skolu un nespējnieku patversmju dibināšanu. Bruņinieku landtāgs, iepazinies ar S. Bīlova vizitācijas dokumentiem, hercoga Ketlera nodomu atbalstīja 1567. gada 28. februāra recess (vienošanas, lēmums) paredzēja atjaunot vai nodibināt 70 baznīcas, no tām 27 – Zemgalē, 43 – Kurzemē.
Saskaņa ar Gotharda Ketlera 1567. gada 28. februāra recesu sāka būvēt baznīcas arī Jelgavas rajonā. Zināms, ka Livonijas ordeņa laikos Jelgavas apkaimē jau bijušas baznīcas , bet diezgan “panīkušas”. Hercoga recess paredzēja nodibināt mācītājmuižu un baznīcas (mācītāja) pagastu. Tika noteiktas nodevas , kuras ievācamas no draudzes locekļiem mācītāja atalgošanai. …
