Gadusimteņiem ilgā ūdensdzirnavu attīstība un izplatība Latvijas teritorijā likusi pamatus arī elektroenerģijas ražošanai. Ūdensdzirnavas, tajās uzstādītās elektroenerģijas ražošanas iekārtas un mazās hidroelektrostacijas ir nozīmīgs tehnikas un kultūras mantojums Latvijā. Liela daļa mazo HES ir ūdensdzirnavu pēcteces, pirmskara Latvijā darbojās vairāk nekā 600 maltuves, kuras darbināja ūdens spēks. Un ūdens ir tā Latvijas bagātība, kas mums jāapsaimnieko.
Pirmoreiz elektrība, izmantojot ūdensspēku, Latvijas teritorijā ražota 1876. gadā Billes voiloka fabrikā pie Amatas. Bet pirmā ūdens spēkstacija Baltijā tikai elektrības ražošanai uzcelta uz Abula upes 1901. gadā.
Pagaidām Daugavas ūdeņu bagātību izmanto tikai 3 hidroelektrostacijas, uzceltas upes lejtecē- Pļaviņu HES, Ķeguma HES un Rīgas HES, taču bez tām Latvijā ir vēl aptuveni 150 mazo HES. Ar elektroenerģiju Daugavas hidroelektrostacijas nodrošina aptuveni pusi no Latvijas patērētājiem. Šis skaitlis ir ļoti mainīgs, jo elektroenerģijas izstrādi hidroelektrostacijās ietekmē hidrometeoroloģiskie apstākļi un katru gadu tie ir citādi. Lai paaugstinātu iekārtu darba drošību un to kalpošanas ilgumu, nepārtraukti jāuzmana tās tehniskais stāvoklis, laicīgi veicot iekārtas nomaiņu vai rekonstrukciju, ievērojot jaunās tehnoloģijas un tās prasības. Vēl hidroelektrostacijās liela uzmanība tiek pievērsta hidrotehnisko būvju drošumam. Šo jautājumu risināšana notiek kopā ar labāko Rietumu un Austrumu speciālistiem. Visu mazo HES kopējais saražotais elektroenerģijas apjoms veido dažus procentus no lielo HES saražotās enerģijas.
1999. gadā veiktā pētījumā atzīts, ka Latvijā ir 293 iespējamās vietas mazo HES būvniecībai, un aprēķini liecina, ka to kopējā jauda būtu 153 miljoni kilovatstundu. Pateicoties mazo HES atjaunošanai un būvniecībai, izveidojusies pat atsevišķa nozare, kurā iesaistīts apmēram tūkstotis cilvēku – sākot ar vides ekspertiem, projektētājiem. Iekārtu ražotājiem, būvniekiem un apkalpojošo personālu, bet rūpnīca VEF sākusi ražot ūdens turbīnas un citas HES nepieciešamās iekārtas – ieskaitot automātiskās vadības skapjus. HES īpašnieki katra HES atjaunošanā ieguldījuši ap desmit miljoniem latu, pārsvarā Latvijas banku un fondu piešķirtie kredīti, ieķīlājot pārsvarā visus savus īpašumus.…
