Jau vairākus gadu tūkstošus cilvēki ir centušies izmantot ūdens enerģiju savām vajadzībām. Jau senajā Babilonijā cilvēki lietoja ūdensratus lauku apūdeņošanā. Bet tikai pēdējo 200 gadu laikā ir strauji attīstījusies ūdens enerģijas izmantošana. Svarīgu ieguvumu ūdens enerģijas izmantošanā deva ūdens turbīnu izgudrošana. Lai šādas turbīnas ražotu bija nepieciešams tās veidot no metāla un kādreizējie koka ūdensrati tika aizstāti ar dzelzs turbīnām. Strauji sāka attīstīties ūdens enerģijas izmantošanas iespējas - Tomass Alva Edisons izgudroja Kvēlspuldzes, bet Verners fon Sīmens atklāja ģeneratora darbības pamatprincipus.
1827. gadā franču inženieris Benuā Furneirons izveidoja pirmo hidroturbīnu. Pēc viņa projekta radītā turbīna spēja attīstīt līdz pat 85% no teorētiski iespējamās ūdens enerģijas. Viņa radītā konstrukcija guva vispārēju atzinību un to sāka plaši izmantot.
Nedaudz vēlāk sāka konstruēt vēl labākas turbīnas, kuras ļāva labāk izmantot ūdens enerģiju un pārvērst to mehāniskajā enerģijā.
1838. gadā tika izgudrota radiāli-aksiālā Frensisa turbīna. Un jau 1842. Gadā tika uzbūvēta pirmā Frensisa turbīna ar vadaparātu. Lai izmantotu ūdeni pēc iespējas lietderīgāk Frensisa turbīnām palielināja lāpstiņu skaitu, jo tika atklāta sakarība starp lāpstiņu skaitu un rotācijas frekvenci. Un jau 19.gadsimta beigās ASV tika noteikta optimālā lāpstiņu forma un skaits Frensisa turbīnām.
Pirmās hidroelektriskās iekārtas tika radītas 19. gs. 70. gadu beigas – 80. gadu sākumā. …