Mazgadīgo cietušo nopratināšanas psiholoģiskās īpatnības

SECINĀJUMI.
Nopratināšana ir viena no svarīgākajām izmeklēšanas darbībām jaunas informācijas iegūšanai un jau esošās informācijas pārbaudei, rakstot šo darbu „Mazgadīgo cietušo nopratināšanas psiholoģiskās īpatnības’’, darba autors secināja:
1. Mazgadīgo nopratināšanai kopumā jāvelta liela uzmanība un rūpība, neskatoties uz to, kādā lietā un kādā statusā mazgadīgo pratinās, jo bērna psihe vēl nav tik ļoti nostiprinājusies, un pratinātājs nedrīkst ‘’iedragāt’’ šo psihi vēl vairāk;
2. Mazgadīgo nopratināšānai ir ļoti nopietni jāsagatavojas, jāplāno gan vieta, gan laiks, kur pratināšana notiks, gan jāsagatavo visaptverošāk uzdodamos jautājumus, lai nevajadzētu atkārtoti nopratināt un atkārtoti viņu traumēt, īpaši, ja nopratināšana saistīta ar cietušu mazgadīgo;
3. Nopratinātājam jāzina vairāki noteikumi, nekā pratinot pieaugušo, piemēram, pratinātājam jāzina,
ka mazgadīgo jāpratina psihologa klātbūtē;
4. Izmanto iespēju veikt bērna liecību videoierakstus izmeklēšanas gaitā, it īpaši, ja ir aizdomas, ka pret bērnu ir izdarīts dzimumnoziegums. Tādējādi bērnam nav atkārtoti jāizdzīvo iepriekš notikušais, veicinot bērna ātrāku rehabilitāciju;
5. Nopratināšanai ir jānotiek bērnam piemērotā, saudzējošā vidē, lai bērnam pēc iespējas mazāk nāktos tikties ar apsūdzēto.


…