Kopumā skatoties visvairāk mazās valstis ir pētītas starptautisko krīžu laikos tas ir izskaidrojams ar globālajām krīzēm un lielo spēku sairšanai, kas pavēra iespēju rasties jaunām valstīm. Mainīgā vide un pārmaiņas starptautiskās sistēmas spēku balansā patiesībā iedrošināja veikt pētījumus par mazajām valstīm.
Mazo valstu koncepcijas pētīšana ir attīstījusies pakāpeniski. Vēl 19. gs beigās starptautiskās attiecības bija lielu valstu monopols. Mazās valstis parasti bija tikai lielvalstu politisko spēļu objekti un pastāvīgs iespaids starptautiskajā politikā bija minimāls.1 Bet sākot jau ar 19. gadsimta beigām kad radās ap 100 jaunu valstu, kuras pārsvarā varēja tikt definētas kā mazas un vājas valstiņas. Bet lielākoties šīm valstīm vēl joprojām bija ierobežota ietekme starptautiskajā vidē. Bet var teikt, ka, tās sevi pieteica starptautiskajā sistēmā kā aktierus ar kuriem nākotnē rēķināsies.
Var teikt ka, 19. gadsimtā pirmo reizi tā īsti sāka pētīt mazās valstis, bet vēlāk jau pētnieki sāka nopietni pievērsties mazo valstu pētniecībai.
Bet kopumā skatoties līdz 20. gs vidum nebija daudz pētījumu, kas īpaši apskatītu mazu valstu vietu un lomu starptautiskajā sistēmā.2 Lielākoties tas ir pateicoties reālistu uzskatiem, ka mazās valstis neko daudz jau neatšķiras no lielvalstīm, bet tām vienkārši nav pietiekamas ietekmes uz starptautisko vidi. Līdz ar to mazās valstis tika pētītas vairāk politisko apsvērumu dēļ. Vēlāk līdzās reālistu pieejai radās arī citas pieejas starptautiskajā politikā, kas pētīja to ārpolitikas centienus, iekšpolitisko situāciju, citu valstu ietekmi u.c. faktorus. Mazās valstis var teikt patiesībā bija tās valstis, kuras visnopietnāk nodarbojās ar savas autonomijas, neatkarības saglabāšanu un to ārpolitiku patiesībā ļoti daudz arī ietekmē ārējā darbība. Tas kļūst līdz ar to par svarīgu iemeslu, lai pētītu mazās valstis.
Saskaņā ar tolaik pastāvošo vēl reālisma pieeju valstu rīcības motīvus nosaka to varas lielums un citu valstu nodomi. Līdz ar to var secināt, ka, mazo valstu ietekmes potenciāls ir neliels un tās ir atkarīgas no lielvalstu žēlastības. Atbilstoši reālistiem mazo valstu iespējas ir meklēt aizbildni kādu no lielvalstīm, bipolaritātes apstākļos iespēja pieslieties vai nu ASV, vai PSRS un cerot, ka spēku līdzsvars saglabāsies. Vēl, protams, pastāvēja iespēja saglabāt neitralitāti. Bet jāsaka kā nu kurai valstij tas izdevās Otrā Pasaules kara laikā. Jāatceras arī ka pēc Otrā Pasaules kara pasaule bija kļuvusi nedrošāka.…
