Ienākot šajā pasaulē, mēs nokļūstam sev tuvu cilvēku sabiedrībā – ģimenē. Tā ir pirmā grupa, ar kuru mēs iepazīstamies. Ja tev jautātu, kādas citās cilvēku tu esi uzturējies, tad nemaz nezinot jēdziena „grupa” definējumu, tu noteikti atbildētu – draugu grupā, klasē, deju kolektīvā vai sporta komandā. Visu mūžu cilvēki dzīvo grupās. Katrā no tām veidojas noteiktas attiecības. Grupa ir daudzpusīgs jēdziens, kas neaprobežojas tikai ar ģimeni un draugu kopu.
Sociālā grupa ir skaitliski ierobežots cilvēku kopums, kam piemīt kādas noteiktas kopīgas pazīmes (piemēram, kopīga darba vai mācību vieta, savstarpēja mijiedarbība un simpātijas, vienāda etniska izcelsme, līdzīgs ienākumu līmenis, interese par rokmūziku utt.)
Ne katrai grupai ir nepieciešama tās locekļu tieša fiziska klātbūtne. Piemēram, ja kafejnīcā cilvēki satiekas un pie galdiņa runājas, tad viņi veido grupu. Šīs grupas pastāvēšanai ir nepieciešama viņu reālā fiziskā klātbūtne; kad viņi dodas projām, grupa beidz eksistēt. Ir citas grupas, kuru pastāvēšana neprasa tiešu klātbūtni. Kurss saglabājas arī tajā laikā, kad kursabiedri pēc lekcijām dodas uz mājām vai arī kad ir brīvlaiks. Latvijas studenti arī veido grupu, bet viņi nekad nesatiekas visi kopā. Tātad vienu grupu pastāvēšanai ir nepieciešama tieša fiziska klātbūtne, bet citu pastāvēšanai tā nav nepieciešama, tāpēc mēs vienlaikus varam piederēt pie vairākām grupām.
Mazās un lielās grupas
Mazās grupas ir skaitliski nelielas – no 2 līdz dažiem desmitiem cilvēku, tās veidojas uz kopīgu interešu, vajadzību, mērķu vai savstarpēju simpātiju pamata.
…
