Mazākumtautību statuss Latvijā

Hipotēze- Daži no mazākumtautību pārstāvjiem Latvijā ir pauduši savu neapmierinātību par attieksmi no Latvijas valsts puses , vēlos noskaidrot cik pamatotas ir šīs sūdzības, piemēram, par naturalizācijas un izglītības aspektiem Latvijā. Es savā darbā aplūkoju likumus un spriedumus par mazākumtautībām un viņu tiesībām Latvijas Republikā un cenšos izsecināt cik pamatotas ir bažas par minoritāšu diskrimināciju valsts mērogā. Dažas minoritātes Latvijā ir dzīvojušas līdzās jau vairākus gadsimtus, laika gaitā vairakkārt ir mainījies minoritāšu kultūru skaits Latvijā, latvieši ir pārcietuši gan pārvācošanas, gan pārkrievošanas posmus un šie posmi arī būtiski ietekmēja mazākumtautības, kas atradās Latvijā un, kas nonāca Latvijā pastāvošās iekārtas dēļ. Latvijā ir daudznacionāla sabiedrība, kas laika gaitā ir palikusi diezgan raiba. Minoritātes ir viena no mūsu sabiedrības sastāvdaļām, kas palīdz funkcionēt un, kas prasa zināmu atbildību un rūpes no Latvijas kā valsts, kur atrodas šie mazākumtautību pārstāvji.
Latvijā ir izteikta daudznacionāla sabiedrība. Citas mazākumtautības Latvijā jau mitušas gadsimtiem ilgi. Latvieši ilgi strādājuši kopā plecu pie pleca ar minoritāšu pārstāvjiem, kas sekmīgi izveidojuši gan savas kopienas, gan savu kultūras identitāti, ko palīdz saglabāt Latvijas valsts.
Lai apspriestu tēmu mums aktuāli, es domāju, ir izprast jēdzienu minoritāte.
1Minoritāte- iedzīvotāju grupa valstī- izteikti mazāka par pamatnāciju, taču ar savām specifiskām atšķirībām. Minoritātes var būt etniskas, lingvistiskas, reliģiskas u. tml. Eiropas Padomes rekomendācijas iesaka uzskatīt par minoritātēm personu grupas, kurām ar šo valsti ir ilgstoši, patstāvīgi sakari, bet ir arī savas valodas, kultūras vai reliģiskas īpatnības un sava identitāte, kā arī vēlme to saglabāt. …