Poļu kultūras attīstība.
Mūsdienās poļi ir otrā lielākā minoritāte Latvijā, arī viena no vislabāk organizētākajām kultūras jomā. Šī tauta arī veido vienu no spilgtākajām vēsturiskām minoritātēm visā valstī, īpaši Latgales novadā. Poļu kultūra, izglītības darbība ir ietekmējusi latviešu dzīvesveidu un uzskatus. Analizējot vēstures notikumus, var iepazīt šīs etniskās minoritātes īpatnības, tradīciju daudzveidīgumu un lomu sabiedrībā. Poļi dzīvo Latvijā gadsimtiem ilgi un ir tieši saistīti ar latviešu zemes likteņiem, dažādos laika posmos šī saikne bijusi atšķirīga atkarībā no politiskā stāvokļa Baltijas zemēs kopumā. Vairāk nekā 430 gadi pagājuši, kopš laika, kad iezīmējās poļu vēstures sākums Latvijā. Tas ir pietiekoši ilgs laika posms, lai poļiem būtu pamats sevi dēvēt par vēsturisku minoritāti Latvijā blakus krieviem, baltkrieviem un ukraiņiem.
• “Poļu laiki” ( 1562 – 1795 )
Poļu iesaistīšanās Latvijas zemju dzīvē sākās 1562. gadā. Pēc notikušā poļu – zviedru kara, kas ilga no 1600. – 1629. gadam, tika noslēgts Altmarkas pamiers, kas noteica latviešu zemju sadalīšanu starp Poliju un Zviedriju, tādējādi Latgale nonāca poļu rokās. Šis mākslīgais dalījums arī kļuva par pamatu tām īpatnībām, kuras vēl mūsdienās raksturīgas šim novadam. Tieši ar šo Latvijas teritoriju visciešāk saistīta poļu kultūra, valoda, katoļu reliģija, latviešu un poļu kopīgā vēsture.
• Poļi Krievijas impērijā
…