Latvijā jau kopš neatkarības atgūšanas nepārtraukti izvēršas plašas diskusijas īpaši par bilingvālo sistēmu Latvijā, par attiecībām ar minoritātēm, īpaši krievvalodīgajiem. Šīs tēmas, manuprāt, vēl vairāk saasināsies, jo Krievijā pie varas nākuši kreisi orientētās partijas biedri, kas jau izsenis ir veidojuši negatīvu, uzbrūkošu ārpolitikas taktiku attiecībās ar Latviju- krievvalodīgo iedzīvotāju jautājumos. Tādēļ arī izvēlējos šo tēmu, jo Latvijas situācijā tā ir tikai daļēji atrisināta problēma, kurai laiku pa laikam atklājas jaunas šķautnes, kas atklāj nepilnības Latvijas Minoritāšu aizsardzības sistēmā.
Pēdējā laikā starptautiskā sabiedrība bieži iejaucas valstu iekšējās lietās attiecībā uz nacionālo minoritāšu jautājumiem. Ir tiesa, ka tas apdraud valsts suverenitātes absolūtumu un politisko neatkarību. Taču valsts suverenitātes, teritoriālās integritātes un politiskās neatkarības princips nav zaudēts. Minoritāšu neatkarīgās valsts iegūšanas mēģinājumos un starptautisko organizāciju iejaukšanās praksē humānās palīdzības vārdā ir parādījusies starptautiskās sabiedrības piesardzīgā nostāja un augstā cieņa pret valsts suverenitāti, teritoriālo integritāti un politisko neatkarību. Tas nozīmē, ka starptautiskā sabiedrība dod priekšroku valstīm minoritāšu jautājumos. Turklāt minoritāšu tiesību likumi vēl nav noteikti ar stingriem terminiem, un tas dod iespēju valstīm veikt dažādus pasākumus minoritāšu aizsardzībai atbilstoši savai politikai. Minoritāšu tiesību likumu realizēšana ir atkarīga no valsts politiskās varas.…